Vienu dziesmu dziedâjâm Toronto...
Apskatît komentârus (0)
16.07.2019
Armands Birkens, Laika korespondents XV Latvieðu dziesmu un deju svçtkos
Gadu gaitâ jçdzieni dziesmu svçtki Kanadâ un Toronto pilsçta bija neðíirami. Vienubrîd tomçr paðíîrâs, un par divu aizvadîto svçtku norises vietu tika izraudzîta Hamiltona. Maiòas, protams, ir labas, pat nepiecieðamas. Arî zâles Hamiltonâ labas, atrodas tuvu klât, ir arî lçtâkas. Ðogad Dziesmu svçtki Kanadâ atkal notika Toronto. Rîkotâji saprata, ka svçtki izmaksâs dârgâk visiem – kâ paðiem, tâ arî dalîbniekiem, bet saprata arî, ka tas bûs tâ vçrts. Un galu galâ ‒ reizi piecos gados var atïauties.
Kâ pazuduðâs avis atgriezâmies vecajâ, mîïâjâ Toronto. Te daudzus, kuºi apmeklçjuði svçtkus gadu desmitos, sagaidîja senas atmiòu vietas – Royal York viesnîca, Maple Leaf Gardens, Latvieðu centrs. Ðoreiz svçtku centrs bija lielais Hiltons. Bija gan arî Maple Leaf Gardens, bet pârtaisîtâ variantâ un ar citu nosaukumu.
Toronto ir sava aura. Laba, îpaða aura. Jau iebraucot, jûties pacilâts, vismaz es tâ jutos, un daudzi citi, kâ stâsta, arî. Paldies rîkotâjiem par ðo lçmumu – atkal sarîkot svçtkus Toronto, ðai skaistajâ, atraktîvajâ, kosmopolîtiskajâ lielpilsçtâ!
Kopkoºa koncerts
Kupls, ïoti kupls tautieðu skaits dodas uz Maple Leaf Gardens – ikonisko çku Kanadas dziesmu svçtku vçsturç. Ielas pusç pazîstamâ fasâde ar uzrakstu Maple Leaf Gardens, lai gan tâ jau vairs nav „kïavu lapu dârzs“ vien – arçna pieder Ryerson universitâtei, un tagad to sauc Mattamy Athletic Centre. Ieejot arçnâ, uzreiz redzamas maiòas – tâ saîsinâta un sçdvietas iekârtotas citâdi. To arî vairs nav tik daudz. Kâ kopkoºa koncerts, tâ arî tautas deju Lieluzvedums bija pilnîbâ izpârdoti.
...Kopkoris iekârtojas gaºâ joslâ arçnas vienâ malâ. Korim priekðâ, vidû uz arçnas grîdas oríestris.
Sâkas koncerts. Vairâku gadu darbs tûlît beidzot skançs! Pârskatu programmu, meklçjot kâdu savu mîïâko dziesmu, kas komponists, solisti, kas diriìçs? Skatos, bûs interesants dziesmu klâsts, sâkot ar pazîstamu vecmeistaru darbiem, kâ arî nesen komponçtas, vçl nedzirdçtas dziesmas. No senajâm dziesmâm priecîgs gaidu „Mçness starus stîgo“, „Lauztâs priedes“ un „Gaismas pils“. Ieraugot vairâkas tautasdziesmas, arî jûsmoju. Ir dzirdçti daudzi kopkoºa koncerti, gan Kanadâ, ASV, gan Latvijâ. Ir bijuði spçcîgi, skaisti koncerti, bijuði arî vâjâki, bet arvien – gribas, lai izdodas! Jo nemaz nav viegli salikt kopâ ðâdu vçrienîgu koncertu.
Oríestºa pavadîjumâ ienes Kanadas un Latvijas karogus. Skan Tâlivalþa Íeniòa elegantâ Dziesmu svçtku Fanfare. Karogiem seko himnas. Korim skaists, varens, bagâtîgs skançjums. Publiku uzrunâ bijusî Latvijas kultûras ministre, tagad – Eiroparlamenta deputâte Dace Melbârde, Latvijas vçstnieks Kanadâ Kârlis Eichenbaums.
Par paðu koncertu – centîðos izcelt to, kas likâs jauns, neparasts, ievçrîbas cienîgs. Attiecîbâ uz komponistiem – programmâ izlasâm jaunus, vçl neiepazîtu komponistu vârdus blakus labi pazîstamajiem. Atzinîgi jânovçrtç tas, ka dziesmu svçtkos tautai dota iespçja dzirdçt jaundarbus, tas ir arî atbalsts jauniem komponistiem!
Ðajos svçtkos lîdz ar Lolitas Ritmanes „Manâ sirdî“ skançja viòas dçla Andra Matsona (Mattson) „Pût, vçjiòi“ apdare. Lasîtajiem droði vien gribçtos zinât, kâ skançja. Apdare eleganta, plûstoða, ar labu kâpinâjumu. Ðî apdare izceïas ar harmonijâm un pavadîjumu (oríestºa). Publikai ïoti gâja pie sirds. Esam par vienu apdari bagâtâki.
Kopkoºa dalîbnieku skaits 800, kas laikam ir lielâkais koristu skaits Kanadas dziesmu svçtku vçsturç. Koncertu klausîjâs aptuveni 2,200 cilvçku. Programmu prasmîgi un sirsnîgi pieteica Rasma Gaide un Andrejs Dzintars.
Koncerta laikâ suminâja trîs Goda virsdiriìentus – Brigitu Alku, Andreju Jansonu un Arvîdu Purvu. Brigita un Andrejs diriìçja, bet Arvîds Purvs bija skatîtâjos. Ðie Goda virsdiriìenti tieðâm pelnîjuði, ka viòus izceï un sumina!
Svçtku oríestrî spçlçja 30 mûziíi, visi latvieði. Diviem gan ir „nelatvieðu“ uzvârdi, bet saknes – latvieðu. Oríestrî pârstâvçtas divas no mûsu mûzikâlajâm ìimençm: pieci no Ernesta un Indras Brusubârdas III bçrniem, divi no Lolitas Ritmanes un Marka Mattson bçrniem. Mûziíi pârstâvçja Kanadu, ASV un Latviju.
Dziesmas kuplinâja septiòi solisti. Dziedâja ar sirdi un dvçseli! Vçlos minçt, ka divi no solistiem bija no vienas ìimenes – Maria Thornburn un viòas un Alberta Vîtola dçls Alastair. Divas dziesmas bija jâatkârto – „Lec, saulîte!“ un „Sasala jûriòa“.
Piecas dziesmas bija îpaðs veltîjums ðiem svçtkiem! Un vçl – ðis koncerts ieies dziesmu svçtku vçsturç arî ar to, ka koncerta ceturtâs dziesmas laikâ zâlç pârtrûka elektrîba! Mâris Sirmais diriìç „Lec, saulîte!“, un dziesmas vidû pçkðòi, ar skaïu klikðíi visâ zâlç nodziest visas gaismas! Sçþam kâ melnâ naktî, bet koris turpina dziedât. Pirmajâ brîdî iedomâjos, ka tas varbût ir speciâls efekts ðai dziesmai un ka tûlît, tûlît gaismas tikpat efektîgi atkal ieslçgsies. Tomçr âtri vien sapratâm, ka ir pârtrûkusi elektrîba, lîdz ar ko nebija gaismas, nedarbojâs skaòu sistçma un dzesinâðana. Pçc pâris sekundçm ieslçdzâs tâ saucamâs back-up emergency lighting, kuºâm jâbût katrâ komerciâlâ zâlç. Tâs nedaudzâs gaismas iedegâs arçnas augðpusç, kur bija gaiteòi, un tikai no turienes zâlç ielauzâs kâds gaismas stars.
Vismaz kaut ko varçja saredzçt. Ðis notikums, protams, bija nopietns pârbaudîjums diriìentiem, korim, solistiem un oríestrim. Taèu par spîti visam, viòi turpinâja un veiksmîgi tika lîdz dziesmas beigâm. Ko nu? Rîcîbas komiteja reaìçja ar mieru un humoru. Visu cieòu. Viòi âtri uzzinâja, ka tajâ pilsçtas rajonâ pazudusi elektrîba un ka elektriíi jau steidzas to atkal atgût. Rîkotâji piedâvâja koncertu beigt vai turpinât tumas apstâkïos. Tauta, protams, gribçja, lai turpina. Nu, tad visiem jâpielâgojas! Skatîtâji atrodas romantiskâ krçslâ, kas îstenîbâ nebija nemaz tik slikti. Baudîjâm dziesmas, pievçrðot visu uzmanîbu skaòai. Dalîbniekiem gan bija cita perspektîva – grûti izlasît notis un saskatît diriìentu. Daïa koristu apgaismoja savas dziesmu grâmatas ar mobilajiem telefoniem. Vîrieðu kârtas diriìenti novilka þaketes, lai baltajos kreklos viòus labâk saredzçtu. Nezinu, kâ tika galâ oríestris, bet tika. Vissâpîgâk bija solistiem, kuºiem nu bija jâdzied lielajâ telpâ, pâri oríestrim un korim, bez mikrofoniem. Visi dalîbnieki, ieskaitot pieteicçjus un rîkotâjus bija tieðâm malaèi! Gandrîz jâteic –varoòi. No rîkotâju puses par reakcijas âtrumu un izlçmîbu îpaði jâuzslavç Selga Apse, Vizma Maksiòa un Juris Íeniòð.
Starpbrîþa prakstisku iemeslu dçï nebija. Raujam lîdz beigâm! Izrâdâs, nebiju vienîgais, kuºð ïoti cerçja, ka notiksies brînums un tad, kad koris dziedâs „Gaismas pili“, gaismas iedegsies tieði uz dziesmas kulminâciju! „Brînuma“ tomçr nebija...
Ðî gada pavasarî Latvijâ paziòoja, ka pieðíirti Triju Zvaigþòu ordeòi. Mçs nepaspçjâm bût Rîgâ, 3. maijâ, kad Latvijas Prezidents tos pasniedza. Pçc septîtâs dziesmas mums, Èikâgas Piecîðiem – Janînai Ankipânei, Lindai Marutai Kronbergai, Alnim Ceram un man – valsts pieðíirtos Triju Zvaigþòu ordeòus pasniedza vçstnieks Kârlis Eichenbaums kopâ ar Daci Melbârdi. Lorija Vuda Cinkusa savu ordeni saòçma no Valsts prezidenta Raimonda Vçjoòa rokâm. (Skat. Laiks nr. 25! – Red.). Sirsnîgs paldies viòiem un Rîcîbas komitejai par ðo iespçju!
Ðâ koncerta gaitâ pasniedza arî pirmâs Andºa Ritmaòa radoðâs piemiòas fonda balvas. Tâs saòçma sabiedriskâ darbiniece un dzejniece Sarma Muiþniece-Liepiòa un komponists Juris Íeniòð – par ieguldîjumu latvieðu mûzikas atskaòoðanâ un populârizçðanâ. Balvas pasniedza Artûrs Jansons no svçtku Rîcîbas komitejas, Kristîne Saulîte, PBLA valdes priekðsçde, un Lolita Ritmane (Andºa Ritmaòa meita).
...Koris dzied „Ðíind zemîte, rîb zemîte“, un dziesmas laikâ iedegas gaisma, ieslçdzas skaòa un dzesinâðana. Visi dalîbnieki un klausîtâji staro laimç!
Vçl pieminçðu, ka man gâja pie sirds tas, ka programmâ nebija pârâk daudz „himnas dziesmu“, kuºas gan ir spçcîgas un pacilâjoðas, bet, skanot pârâk daudzâm, zûd emocionâlais kâpinâjums. Ðim koncertam bija mierîga, patîkama plûsme, kuºâ mijâs vienkârðas dziesmas ar spçcîgâm.
Turpinot tradiciju, beigâs izskançja „Pût vçjiòi!“, visiem klâtesoðajiem dziedot korim lîdzi.
Koncerta beigâs suminâja visus tos, kuºi ieguldîjuði lielu darbu, lai kopkoºa koncerts izdotos. Komitejâ strâdâja Artûrs Jansons, Laura Adlere, Jânis Beloglâzovs, Vizma Maksiòa un Juris Íeniòð. Izjusts paldies viòiem! Paldies arî klausîtâjiem, kuºi mierîgi, pat ar humoru spçja pieòemt misçkli ar elektrîbu.
Dzirdçja pat asprâtîbas, kâ to, ka nekâda tumsa neapklusinâs latvieðu dziesmu.
Paldies arî ikvienam komponistam, koristam, solistam, mûziíim. Jûs visi bijât burvîgi un sagâdâjât mums pacilâjoðus svçtkus!
Ðo svçtku devîze bija: „Viena dziesma, viena deja... viena tauta“. Lai kur arî bûtu dzimis, lai kur dzîvo, dziedi, vai dejo, esam – un mums jâbût – vienai vienotai tautai!