Daugavas vanadžu 60 darbības gadi Anglijā
Apskatīt komentārus (0)
13.10.2010
Attēlā no kr.: Sarīkojuma vadītāja Ilze Grickus un māc. Gita Putce nolasa apsveikumu no Latvijas ev. lut. Baznīcas Lielbritanijā pārvaldes
Daugavas
vanadžu 60 darbības gadi Anglijā
Daugavas Vanagu organizāciju nodibināja 1945. gada
28. decembrī leģionāri gūstekņu nometnē Cēdelgemā, Beļģijā. Anglija bija pirmā
valsts, kas pieņēma darbā bēgļus no nometnēm Vācijā, sākot ar 1946. gadu.
Sūtņa K. Zariņa un vairāku nacionāli domājošu
virsnieku ierosmē tika nodibināts DV fonds Anglijā. Pirmā sēde notika 1947.
gada 21. decembrī Londonā. Par valdes locekli ievēlēja arī žēlsirdīgo māsu Veltu Krustiņu (vēlāk
Alksne).
Pirmais mērķis bija palīdzības darbs Vācijā
palikušajiem kaŗa invalidiem.
1948. gadā bija 77 DVF nodaļas - kopas Anglijā,
tagad 21.
DVF sēdē 1950. gada 16. martā aicināja Mariju Ķeņģi
organizēt sieviešu darbu DV organizācijā. Ar šo sākās vanadžu patstāvīga
darbība, kaut vanadzes pirms tam bija veikušas saimnieciskos un aprūpes darbus
nodaļās, jo organizācijā par biereem varēja būt arī sievietes. Sākumā bija
vanadžu komitejas, bet 1960. gadā tās pārdēvēja par vanadžu kopām.
1968. gadā DVF nodaļas apvienojās novados:
Ziemeļanglijas, Saules, Vidusanglijas un Dienvidanglijas. Katram novadam bija
sava vanadžu pārstāve - vadītāja. Novadu sanāksmes rīkoja divreiz gadā.
Salidojumi notika katru gadu vai ik pārgadus:
Londonā divi, Notinghamā viens, Almelijā četri, Bradfordā divi, Korbijā
divi, Mūsmājās- pieci, Ročdālē 1,
Donkasterā viens, Boltonā viens, Līdsā divi, Volverhamptonā viens,
Stokportā viens, Halifaksā viens, Lesterā viens, Birminghamā viens,
Straumēnos- 19 (kopš 1995. gada).
Vanadzes ir iekārtojušas DVF un nodaļu namus,
strādājušas latviešu skolās, bibliotēkās, rakstījušas presē, dziedājušas koŗos,
spēlējušas teātŗos, piedalījušās tautasdeju kopās, nodarbojušās ar sportu,
izkārtojušas aušanas kursus, rokdarbu izstādes, vakarēšanas, Ziemsvētku
tirdziņus, loterijas un kārtojušas saimniecisko darbu sarīkojumos. Kas var
izskaitīt tos pīrāgu kalnus, sagatavotās maizītes, kūku cepšanas, kafijas
katlus utt.?!
Apmeklēti slimie un vecie tautieši, kopti kapi.
Atbalstīta Minsteres ģimnazija, latviešu skolas un bērnu nometnes, tautasdeju
kopas. Ielasītas grāmatas skaņu lentē neredzīgajiem leģionāriem, kas palika
Vācijā. Lasīti referāti gan latviešu, gan angļu sabiedrībai, rīkotas literārās
pēcpusdienas, video izrādes.
Izdotas vairākas grāmatas: Juŗa un Tamāras Sinku
Latviešu valodas mācība- sveštautiešiem, mag. phil. Terēzes Lazdiņas Teach
yourself Latvian, V. Rulliņas Soli pa
solim, M. Ķeņģes un I. Auziņas-Smitas Kaucmindes Mājturības seminārs un
Latvijas Mājturības institūts, Latvieši Lielbritanijā un Veltas Kingas un
Sarmītes Janovskas Sienāzīša ceļojums uz Mēnesi.
Kopš Latvijas brīvības atgūšanas daudz darīts
palīdzības darbam dzimtenē: leģionāriem, daudzbērnu ģimenēm, skolām un bāriņu
namiem, turpinot darbu arī pašu mājās, ārējā informācijā.
Gadiem aizejot, mūsu biedru skaits ir samazinājies:
1957. gadā 2249 vanagi 300 vanadzes
1992. gadā 1735 vanagi 555 vanadzes
2009. gadā 1008 vanagi 448 vanadzes
Vanadzes darbus ir veikušas ar latvietēm iedzimto
darba tikumu un mīlestību, neprasot nekādu atlīdzību, bet varbūt paldies.
Patiesībā ir grūti nošķirt vanadzes un viņu darbu no
Anglijas latviešu sabiedriskās dzīves ainas. Tās ir rosīgās latvietes, kuŗām
rūp uzturēt un izkopt latvietību tīru latviešu valodu un kultūru senās
latviešu tradicijas - un daudzināt Latvijas vārdu un likteni un cīnīties par
brīvu Latviju.
Padarītais darbs būs tas pūrs, ko atstāsim nākamajām
paaudzēm. Liels paldies M. Ķeņģei, kas vanadžu kustību ierosināja un ar
sirdsdedzi mūs vadīja ar saviem padomiem.
Paldies arī nākamajām vanadžu priekšniecēm: Ērikai Sarkanbārdei,
Gundegai Zānei, Veltai King, Ausmai Šillerei, un novēlam jaunievēlētai Maritai
Grunts vadīt mūs tāpat arī nākotnē.
Un lielais paldies ikvienai latvietei un arī
latviešu sievām sveštautietēm, kas nesavtīgi strādājušas DV organizācijas
mērķu īstenošanai.
No sevis novēlu jums, vanadzēm, vienprātīgi sekot un
strādāt tiem mērķiem, ko vanadžu kustībai pamatā lika DVF vanadžu nozares
dibinātāja un vadītāja Marija Ķeņģe.
Daugavas vanadzes, sasauksimies!
I.
B. Birzgale