Divas pasaules
Apskatīt komentārus (0)


07.12.2011

Sallija Benfelde

Divas pasaules

Tautas nobalsošana par krievu kā otru Latvijas valsts valodu ir neizbēgama, jo  savākti 183 046, bet vajadzīgi bija 154 379 pavalstnieku paraksti. Tas, ka Saeima varētu atbalstīt likumprojektu par krievu kā otru valsts valodu, nav iespējams, jo Saskaņas centram (SC) vienam pašam balsu nepietiek, un šajā jautājumā atbalsts nebūs arī no Lemberga Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), tāpēc ir skaidrs, ka tautas nobalsošana būs.

11. Saeimas un Vienotības valdes priekšsēde Solvita Āboltiņa jau paspējusi teikt mierinājuma vārdus: “Latviešu valoda nav apdraudēta, notiekot referendumam (tautas nobalsošanai), jo mūsu Satversmes tēvi bijuši tik gudri, lai nepieļautu iespēju ar vienkāršām provokācijām mainīt Satversmi.” Āboltiņai taisnība – tautas nobalsošanā būtu jāpiedalās un jānobalso par krievu kā otru valsts valodu vairāk nekā 711 tūkstošiem pavalstnieku, bet tautas nobalsošanas  vēsture liecina, ka no septiņām līdz šim laikam notikušajām tautas nobalsošanām (kopš 1991. g.) četras netika uzskatītas par notikušām, jo tajās nepiedalījās vajadzīgais pavalstnieku skaits.

Notikušās trīs nobalsošanas bija par Latvijas Republikas neatkarību 1991. gadā (piedalījās 87,56% no visiem balsstiesīgajiem jeb vairāk nekā miljons sešsimt tūkstoši cilvēku), pret grozījumiem Pilsonības likumā, kas ļautu pavalstniecūbu iegūt plašākam iedzīvotāju lokam (piedalījās 69,16% balsstiesīgo jeb vairāk nekā 928 tūkstoši cilvēku), un nobalsošanā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kuŗā piedalījās vairāk nekā miljons balsstiesīgo. Turklāt visās tautas nobalsošanās piedalījās dažādu tautību Latvijas pavalstnieki ar dažādiem uzskatiem, tomēr vajadzīgo balsotāju kopskaitu četrās no septiņām nobalsošanām sasniegt neizdevās. Protams, nobalsošanā par krievu valodu balsos ne tikai krievi, bet arī latvieši un tie, kuŗus Latvijā mēdz dēvēt par krievvalodīgajiem (krievu valoda ir viņu ikdienas saziņas valoda, kaut arī pēc tautības šie cilvēki nav krievi), bet viņu pavalstnieku kopskaits nekādi nevar sasniegt vairāk kā 171 tūkstoti.

Tomēr nav pamata atmest ar roku parakstu vākšanas sācēja Lindermana, Ušakova, Urbanoviča un citu krievu valodas aizstāvju aktīvitātēm. Jau pēdējo dienu notikumi vien ir spilgta liecība tam, ka miers Latvijā ir tikai šķietams.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 47, 10. lpp.)