Greizo spoguļu karaļvalsts
27.07.2024

22. jūlijā, ritēja jau 880. pilna mēroga kaŗa diena Ukrainā. Krievijas okupanti šajā kaŗā zaudējuši jau 567 670 militārpersonu, un, protams, skaitlis nav absolūti precīzs, jo intensīvu kauju laikā precīzus skaitļus ir grūti nosaukt. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savukārt pauž, ka uz katriem sešiem, astoņiem ievainotajiem ukraiņu kaŗavīriem ir viens bojā gājušais. Krievijas ekonomiskā situācija pamazām pasliktinās, par spīti tās mēģinājumiem apiet sankcijas un atrast aizvien jaunus sabiedrotos to apiešanā. Ķīna, piemēram, izvairās pieņemt maksājumus juaņās, ja tās nāk no Krievijas – proti, šīs juaņas tiek uzskatītas par “netīrām”. Krievija savukārt lielās ar jaunu vieglo automašīnu, kuŗa esot nupat izveidota un kuŗai pasaulē neesot analogu. Sociālajos tīklos publicēts videosižets, kuŗā Putins brauc ar šo jauno automašīnu – “Lada Aura”. Tiesa gan, Krievijas propaganda “aizmirst” informēt par to, ka visas detaļas, tāpat kā iekārtas, ar kuŗām tās samontētas, atvestas no Ķīnas. Par melīgu Krievijas propaganda nodēvējusi arī ziņu, ka Krievijas Federācijas Rostovas AES notikusi avārija, atmosfērā nonākuši radioaktīvie izotopi, un radioaktīvs mākonis virzās tālāk Saratovas virzienā. “Rosatom” 16. jūlijā paziņoja, ka Rostovas AES bijuši traucējumi, tādēļ vairākos Krievijas apgabalos un okupētajā Krimā bijuši elektroenerģijas traucējumi. 17. jūlijā “Rosenergoatom” paziņoja, ka Rostovas AES pirmais energobloks ticis apturēts avārijas dēļ, bet tagad ir savu darbību ir atjaunojis un ka viss ir kārtībā. Vēlāk tika ziņots, ka bloka apturēšanā notikusi ģeneratora aizsardzības sistēmas kļūdas dēļ un ka nekādas avārijas nav bijis. Protams, atliek cerēt, ka ar laiku noskaidrosies, vai avārija bija un vai radioaktivitāte pārsniedza dabisko līmeni. Bažas rada pilnīgi pretrunīgā informācija, ko dažu dienu laikā Krievija publicējusi par iespējamo AES avāriju. 

Stāstus par Krievijas informatīvo lauku un prasmi melot un mānīties varētu turpināt. Krievijā par konfidenciālu informāciju jeb valsts noslēpumu ir padarīta visa ar demografiju, kaŗu, ekonomiku saistītā informācija. Krievijas paziņojumi drīzāk liecina par to, ko tā gribētu un par ko sapņo. Piemēram, pagājušajā nedēļā izskanēja Krievijas propagandistu bļāvieni, ka Krievija ar raķetēm bliezīs par Eiropas valstu galvaspilsētām no Kaļiņingradas. Neaptverama ir arī okupantu nekaunība un cinisms. Piemēram, okupētajās territorijās iebrucēju vara draud ar sankcijām zemniekiem, ja šogad no viena hektāra izaugs mazāk  nekā agrāk. Okupanti maksās zemāku iepirkuma cenu par tonnu graudu, tā sodot lauksaimniekus. Lauku ražība tiešām ir mazāka, jo Kahovkas HES dambja uzspridzināšanas dēļ trūkst ūdens. Turklāt iebrucēji jau pirmo trīs okupācijas mēnešu laikā nolaupīja zemniekiem apmēram pusmiljonu tonnu graudu. Zemnieku aplaupīšana turpinājās un turpinās joprojām – tagad, “sodot” par to, ka ūdens trūkuma dēļ raža ir mazāka.

Manuprāt Kijivas-Mogiļevas biznesa skolas pasniedzējs Valērijs Pekara savā blogā diezgan precīzi raksturo situāciju polītikā: “Jo tālāk, jo vairāk būs dažādu „miera plānu”. Lai ar tiem tiktu galā, jāatceras, ka Putina mērķi nav territorijas, pievienošana un, protams, ne jau krievu valodas aizsargāšana. (..) 1. Ukrainas valstiskuma un/vai identitātes iznīcināšana (..). 2. Eiropas sadalīšana, šķelšanās starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, demokratijas vājuma demonstrēšana, kļūstot par pasaules varas centru. Tādēļ vajadzīga “denacifikācija” (un nav pat svarīgi, ko tas nozīmēs) un demilitarizācija. Tikai tā var panākt pirmo un galu galā arī otro mērķi.(..) Rietumu problēma ir tā, ka tie baidās no Krievijas sakāves kaŗā tieši tāpat, kā no Ukrainas sakāves. Tādēļ tiek cerēts, ka Putins nomirs, bet tas neko nemainīs, jo Putins 2.0 turpinās kaŗu”.

Kā zināms, nesen kādreizējais britu premjērs Boriss Džonsons tikās ar ASV  republikāņu prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu un pēc tam “Daily Mail” publicēja savu skatījumu uz to, kā Tramps varētu glābt Eiropu un pasauli, mazliet piekāpjoties Putinam, bet nepieļaujot padomju impērijas atjaunošanu. Jāteic, ka Džonsona plāns avīzes slejā neizskatījās saprotams un ticams. Savukārt ukraiņu žurnālists un tagad kaŗavīrs Viktors Tregubovs raksta: “Ja sāks īstenot “Džonsona miera plānu” ar Ukrainas piekāpšanos, tad Orbāns teiks: “Ungārija ir pret Ukrainas iestāšanos NATO un ES”, bet Tramps pateiks: “Nu ja jau ne, tad ne”.  

Jāpiebilst, ka raugoties uz Krieviju un reizēm arī uz dažu Eiropas un Amerikas polītiķi, atceros kāda okupācijas laikā arī latviešu valodā tulkotu Vitālija Gubareva grāmatu bērniem “Greizo spoguļu karaļvalsts”. Tā bija pasaka par meiteni Oļu, kuŗa nonāca burvju zemē, kas bija pilna ar spoguļiem, kuŗi visi rādīja greizu attēlu. Sliņķis spoguļos bija redzams kā čakls un strādīgs, neglītais – kā skaistākais cilvēks. Tādus sevi spoguļos redzēja visi šīs zemes iedzīvotāji. Līdzīgi, šķiet, ir noticis ar ļoti daudziem, varbūt pat ar vairākumu Krievijas iedzīvotāju. Ne velti socioloģiskās aptaujas liecina par t.s. adaptīvo pragmatismu jeb piemērošanos varai un apstākļiem un pārliecību, ka Krievijā dzīvo taisnīgi, sirsnīgi, dvēseliski dāsni cilvēki, salīdzinot ar “cietsirdīgajiem Rietumiem”. Un, protams, iedzīvotāji izliekas nemanot, ka katru dienu Ukrainā iet bojā viņu dēli, brāļi, vīri. Greizo spoguļu kaŗaļvalstī ir dzīvot ir vieglāk.