Lai pagātne neatkārtotos!
Apskatīt komentārus (0)
20.03.2012
Lai pagātne neatkārtotos!
Ir dīvaini, ka latviešiem pēdējo divdesmit gadu laikā ir jāatgādina, ka mūsu vēsture ir svarīga, ka ir normāli par to interesēties,to pētīt, lai atrastu savu mentālitāti, savas īpašās rakstura iezīmes, savus kompleksus, ārstēt un izprast rētas un traumas visu to, ko laika gaitā nodēvē par tautas vēsturisko apziņu un tradiciju.
Kamēr citas tautas uz šīs nepielūdzamo vēsturisko batāliju bazes veido izcilas mākslas filmas un paciešamus, kā arī neciešamus seriālus, raksta lugas un romānus, latvieši gluži vai kautrējas skatīties pagātnē. Psīchoterapijas kundzības laikmets it kā būtu viņiem iedvesis vainas izjūtu pat par to, ka, tulkojot vēsturi, viņi neizbēgami raugās pagātnē, nevis saulainajā nākotnē. Pagātne tiek uztverta kā trauma, un sliktais tonis ir - to pieminēt.
Bet ikvienam radošam cilvēkam ir svarīgi būt gan liecinieka, gan prokurora, gan advokāta lomā, lai saprastu mūsu tautā piedzīvoto un palīdzētu sev un sabiedrībai attīstīt savu cilvēcisko apziņu šī laikmeta koordinātās.
Fonds Sibirijas bērni (dibināts 2000. gadā), kas apvieno vairāk nekā sepstiņsimt 1941. gada represijās izsūtītos cilvēkus un viņu pēctečus, un režisore Dzintra Geka ir radījusi 10 filmas, ir izdotas grāmatas ar izsūtīto likteņstāstiem, ir rīkotas konferences, piemiņas koncerti 14. jūnijā, organizēti braucieni pa Sibiriju, atzīmējot izsūtījuma vietas ar piemiņas plāksnēm, intervēti tālumā vēl dzīvi palikušie latvieši, neļaujot atmiņai aizaugt ar zāli.
Veicot šo svēto misiju, ir gūts morāls gandarījums. Bet tas vienmēr ir bijis privāti organizēts brauciens valsts vārdā. Ja valsts aiz-smakusi ekonomiski - polītiskās krizēs un kaŗos, Sibirijas bērni tās vārdu tomēr nav centušies ne mazināt, ne apkaunot par neieinteresētību. Taču ir pagājuši 11 ga-di un fondam joprojām ir vitāli nepieciešams atbalsts. Fonds ir palīdzējis Latvijas Polītiski represēto apvienības ļaudīm, ir informējis un apgaismojis šodienas jaunatni par viņu tēvu un vectēvu vēsturi (ko nav spējusi izglītība, visus šos gadus atsevišķi nemācot Latvijas vēsturi), t.i.,- palīdzējusi attīstīt domāšanu kopsakarībās. Latvijas turīgajiem un patriotiskajiem cilvēkiem ir jānāk talkā, lai valstij nepienāktu laiki, kad par tās vēsturi, izdzīvošanas stāstiem un upuŗu traģēdijām vēstīs tikai izklaidējoši mūzikli. Ir jāpalīdz, lai arī šogad, 2012. gadā, brauciens uz Sibiriju varētu notikt. Ir pienācis brīdis, kad fondam ir jāpalīdz, lai misija netiktu pārtraukta.
Šīsvasaras brauciena maršruts ir Rīga-Maskava-Blagoveščenska-Kanska-Krasnojarska-Pēterburga-Rīga no 15. līdz 29. jūnijam. Grupā ir septiņi cilvēki, kuŗi, vēl būdami bērni, 1949. gadā tika izvesti uz Tālajiem Austrumiem. Septītā nodaļa pie Belogorkas pilsētas ir vieta, kur bijuši izsūtīti simtiem latviešu. Kopā ar mācītāju G. Kalmi ir plānots izvietot viņiem piemiņas plāksni pilsētas mūzejā. Četrās dienās iecerēts apbraukt izsūtījuma vietas Amūras apgabalā, tikties ar tur palikušajiem latviešiem. Tālāk ar vilcienu dosimies uz Krasnojarskas apgabalu. Pēc divarpus dienu ceļa ar vilcienu plānots ierasties stacijā Taišeta, kur bijušas ieslodzījuma vietas. Tur bijis mūsu ievērojamais dzejnieks un publicists Aleksandrs Pelēcis. Grupā iekļauta ārste Marija Krūmiņa, kuŗas tēvs mācītājs Rumba, bijis ieslodzīts 30 km attālajā cietumā Rešoti, kas šobrīd saglabājies kā dzelzceļa stacija. Paredzēta tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem un iespējamiem aculieciniekiem. Tālāk ceļš vedīs uz Kanskas rajonu. Grupā brauks Juris Vidiņš, nonācis Tasejevā kā deviņgadīgs puika, no šīs vietas kājām atbēdzis uz mājām. Kanskā paredzēta tikšanās ar 1941. gadā no Latvijas izsūtītajiem ebrēju bērniem Simonu Viņniku un Frīdu Poļakovu. Tiks apmeklētas arī latviešu sādžas Suchanoja un Malij Imbež, kur joprojām dzīvo 1941. gadā no Latvijas izvestās meitenes Selga Jankovska un Zaiga Rozenvalde. Krasnojarskā paredzēta tikšanās ar Latviešu biedrības pārstāvjiem un 1941. un 1949. gada izsūtītajiem un viņu pēctečiem.
Brauciena laikā tiks filmēts, uzfilmētais materiāls būs redzams filmā Kur palika tēvi. Fondam ir archīvs, kuŗā viss safilmētais tiek uzglabāts, jo fonda materiālus bieži izmanto televīzijas, kā arī represēto biedrības un citi interesenti. Rakstniece Gundega Repše vāks materiālus romānam. Arī viņas mamma 1941. gadā bija izsūtīta un pavadīja Sibirijā 14 gadus.
Lai arī neviens fonds, ne filma vai grāmata nespēj represētajiem atdot viņu zaudētos tuviniekus un bērnību, mēs vēlamies sniegt nomocītajiem morālu gandarījumu un apliecinājumu, ka viņi nav aizmirsti. Latvijas iedzīvotājiem savukārt gribam atgādināt mūsu neseno pagātni ar cerību, ka tā nekad neatkārtosies.
Iespējamais ziedojums sūtāms:
Nodibinājums
Fonds Sibirijas bērni
Rīgā, Graudu ielā 41a, LV 1058
Reģ. Nr. 40008057169
SEB banka, kods:UNLALV2X
Konta Nr.
LV47UNLA0002058469357
Ziedojumu čekus ASV var sūtīt Aivaram Jerumanim 1600 El. Rito ave, Glendale, CA 91208, USA
Koordinācijas tālrunis Dzintra Geka- 29273016