Lienošā okupācija
13.07.2024

Uz jautājumu, kas šodien ir Baltkrievija un kas tajā notiek, intervijā Latvijas TV3 Baltkrievijas opozīcijas līdere un Apvienotā pārejas kabineta vadītāja Svjatlana Cihanouska atbildēja: „Baltkrievija joprojām ir Baltkrievija tās cilvēku dēļ. Baltkrievijas sabiedrība pašlaik dzīvo kā Staļina laikos – absolūtā terrorā, tirānijas un baiļu gaisotnē. Lukašenko apspiež baltkrievus. Četrus gadus pēc kārtas, kopš 2020. gada, milzīgās represijas nav apstājušās nevienu brīdi, katru dienu tiek aizturēti 15-20 cilvēki par savu nostāju pret kaŗu un pret Lukašenko. Ja kādam ir radinieki, kuŗi atrodas trimdā un turpina cīņu pret Lukašenko, arī viņi, radinieki, tiek vai tiks aizturēti. Mēs redzam milzīgu risku – pazaudēt mūsu neatkarību, jo Lukašenko, kuŗš nodeva baltkrievus un ukraiņus, kļuva par Putina noziegumu līdzdalībnieku. Tagad viņš maksā Putinam par atbalstu. Pašlaik Baltkrievijā notiek lienošā okupācija. Krievija iejaucas mūsu militārajā sfērā, kultūrā, medijos, ekonomikā, arī izglītībā. Notiek rusifikācijas procesi, drošības dienesti var aizturēt pat par runāšanu baltkrievu valodā. Tā Lukašenko pārdod Baltkrieviju.”

Svjatlana Cihanouska divas dienas, 5. un 6. jūlijā, viesojās Latvijā. Savas vizītes laikā viņa tikās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži, viesojās pie Daugavpils universitātes mācībspēkiem un studentiem, kā arī piedalījās baltkrievu mākslinieces Olgas Jakubovskas izstādes “25 soļi līdz brīvībai” atklāšanā,  tikās ar vēl vairākām Latvijas amatpersonām. Tikšanās laikā Latvijas ārlietu ministre B. Braže atzīmēja jaunāko attīstību attiecībā uz pirmo polītieslodzīto atbrīvošanu Baltkrievijā un uzsvēra, ka jāturpina starptautiskais spiediens uz Baltkrievijas režīmu, lai panāktu visu politieslodzīto atbrīvošanu. Ministre apliecināja nemainīgu Latvijas atbalstu Baltkrievijas opozīcijas centieniem par brīvu un demokratisku Baltkrieviju Eiropā. Savukārt S.Cihanouska augstu novērtēja Latvijas stingro pozīciju attiecībā pret Lukašenko režīma veiktajām represijām, viņa lomu nelegālās migrācijas veidošanā un atbalstu Ukrainai pret  Krievijas agresiju. Abas puses bija vienisprātis par ES sankciju režīma pret Baltkrieviju stiprināšanu un salāgošanu ar Krievijas sankcijām.  6. jūlijā Cihaunoska piedalījās Cēsīs vairākās sarunu festivāla „Lampa” sarunās par Baltkrieviju, atbildēja uz Cēsu ģimnazijas skolēnu jautājumiem.

Kā zināms, 2020. gadā Baltkrievijā notika valsts prezidenta vēlēšanas, kuŗās ar lielu balsu pārsvaru uzvarēja Svjatlana Cihanouska. Kā viens no prezidenta amata kandidātiem vēlēšanās pieteicās viņas vīrs Sergejs Cihanousks – viņš tika arestēts. Tad viņa vietā kandidēt pieteicās Svjatlana. Valdošais režīms neuzskatīja, ka sieviete var būt nopietns konkurents, un atļāva viņai kandidēt. Kad kļuva skaidrs, ka Cihanouska ir uzvarējusi, viņu kopā ar abiem bērniem bruņota eskorta pavadībā naktī aizveda līdz Lietuva robežai un lika pamest Baltkrieviju. Tagad viņa visā pasaulē pārstāv Baltkrieviju un baltkrievu intereses: „Pietrūkst uzmanības Baltkrievijai šobrīd. Protams, mēs saprotam notiekošo Ukrainā, atbalstām Ukrainu. Tai ir jāuzvar šajā kaŗā, un tā ir pelnījusi maksimālu uzmanību. Tāpat arī notiekošais Izraēlā un citi konflikti. Diktatori prot šo visu izmantot, lai novērstu uzmanību. Tādēļ mums ir smags darbs, lai panāktu, ka Baltkrievija ir dienaskārtībā, ka par Baltkrieviju neaizmirst. Neviena cīņa, neviens kaŗš nevar tikt uzvarēts bez sabiedrotajiem. Un demokratiskajai pasaulei jābūt mūsu sabiedrotajiem, jābūt pareizajā vēstures pusē”. Viņas sacītajam var piebilst, ka šobrīd Baltkrievijā ir aptuveni 1500 polītieslodzīto.

Nav viegli dzīvot trimdā, un Svjatlanas Cihanouskas izturību un vīrišķību var tikai apbrīnot. Cēsīs, sarunu festivālā, vienas tikšanās laikā vietu atradu pirmajā rindā, pavisam tuvu Svjatlanai, redzēju viņas sejas un acu izteiksmi. „Sergejs jau četrus gadus ir cietumā, bet pēdējā gadā – vieninieku kamerā. Bērni bieži par viņu jautā, mēs runājam par viņu, bet es šobrīd pat nezinu, vai viņš vēl ir dzīvs””, viņa sacīja ar mierīgu seju, balsij neaizlūstot, bez asarām, bet acis tobrīd kļuva gandrīz melnas un tajās bija redzamas sāpes. Un viņa turpināja: „Mēs neesam krievi! Mēs esam baltkrievi! Mēs esam tauta ar savu valodu un kultūru, un es vienmēr visiem atkārtoju un atkārtošu, ka mēs esam viena tauta, mēs esam par savu brīvību un neatkarību. Es zinu, ka cilvēki daudzās valstīs nereti, dzirdot nosaukumu „Baltkrievija”, nodomā, ka tā jau tā pati Krievija vien ir. Tā nav! Un es pat negribu lietot to vārdu „opozīcija”, jo mēs, visi baltkrievi, esam kā opozīcija režīmam, kuŗš grib mūs pārdot Putinam. Jā, gadās cilvēki, kuru prātus ir saindējusi Krievijas propaganda, bet mūs nevar sadalīt pozīcijā un opozīcijā. Tikai spēcīga nācijas identitāte var kalpot kā pretinde krievu pasaulei”. 

Vienu no sarunām vadīja ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, klausītājos bija arī vairāki ārvalstu vēstnieki un tika jautāts arī par sankcijām: vai tās nenodara sliktu arī baltkrieviem pašiem? Cihanouskas atbilde bija skaidra un strikta – apgalvojumi, ka baltkrievi ir pret sankcijām, ir Krievijas propagandas izdomājums. Sankcijām jābūt vienādām pret Krieviju un Baltkrieviju, jo pretējā gadījumā sankcionētās preces Krievijā nonāk caur Baltkrieviju. Apejot sankcijas, nauda nonāk tikai Lukašenko kabatā. Tikpat noteikta bija viņas nostāja jautājumā par ciemošanos Baltkrievijā. Proti, var izdoties pat reizi vai divas paciemoties pie radiem, bet nākamajā reizē drošības dienesti var aizturēt, un tā jau ir noticis. Baltkrievijā ir aizturēts 21 Latvijas iedzīvotājs, šogad jau četri. Cilvēki reizēm braucot uz Baltkrieviju nopirkt lētāku cukuru vai sviestu, un Svjatlana vaicāja: „Vai par cukuru un sviestu var pārdot savu brīvību?” Kāds no sarunas dalībniekiem pavaicāja, vai nebūtu jāmaina valsts nosaukums, un Svjatlana atbildēja, ka tā varbūt nav slikta ideja un ka, iespējams, vajadzētu konkursu par labāko un pareizāko Baltkrievijas jauno nosaukumu.

Uz sarunām festivālā Svjatlana Cihanouska bija atnākusi ar plānu dokumentu mapīti, ievēroju, ka tā viņai bija uz galda arī intervijas laikā TV studijā. Kādā no festivāla reportāžas fotografijām, kuŗā Cihanouska redzama pārtraukumā starp pasākumiem pie sarunu teltīm, viņa stāv ar mapīti rokās, un uz tās vāka ir liela Segeja Cihanouska fotografija.