Nedēļa Amerikā
Apskatīt komentārus (0)
29.11.2011
Kārlis Streips
Nedēļa Amerikā
Šogad man bija gods ierasties dzimtajā pilsētā Čikāgā un
piedalīties 18. novembŗa svinībās. Mans uzdevums bija teikt galveno svētku runu,
un, tā kā zāle bija stāvgrūdām pilna un vairāki cilvēki pēcāk teica, ka nav
varējuši sadzirdēt un saprast visu, kas man bija sakāms, šonedēļ komentāru
veltīšu savas runas tematam. Varu piebilst, ka sarīkojumu apmeklēja apmēram 300
cilvēku, un man stāstīja, ka tik daudz ļaužu vienkopus sen neesot redzēts. Vai
tas bija manis dēļ vai tāpēc, ka sarīkojumā uzstājās leģendārie Čikāgas
Piecīši, to nemāku teikt, bet prieks par lielo apmeklētāju skaitu bija tik un
tā.
Runu sāku ar atgādinājumu, ka pats esmu Čikāgas puika. Mana
bērnība īsti latviska bērnība ar skautiem, sestdienas un vasaras skolu,
tautasdejām, vasaras svētkiem un visu pārējo, kas pienācās latviešu bērnam. Amerikāņu
skolā ierados, ne vārda neprazdams angļu valodā, un skolotājai par to bija
lielas šausmas, jo viņas priekšā stāvēja bērns, kuŗš ne vien neprata angļu
valodu, bet prata valodu, par kuŗu viņa, visticamāk, nekad nebija dzirdējusi. Skolotāja
mammu nostrostēja - ka bērns esot amerikānis, un tāpēc ar viņu jārunā angļu
valodā, bet mājās mēs tik un tā joprojām runājām latviešu valodā, un par to
esmu pateicīgs vēl šobaltdien, jo bez valodas, protams, es Latvijā nevarētu
darīt visu to, ko daru, tostarp rakstīt komentārus Laikam un Brīvajai Latvijai.
Tālāk runā es pastāstīju par dažām problēmām, kas
patlaban māc Latvijas Republiku, nepieciešamība turpināt valsts budžeta
konsolidāciju, kā arī parakstu vākšana par to, lai krievu valoda Latvijā kļūtu
par oficiālu valodu. Īpaši par šo valodas tematu čikāgieši runāja nākamajā
dienā, kad atsevišķi tikos ar tiem, kuŗiem bija interese par Latvijas
sabiedriski polītiskiem notikumiem. Teicu, ka tautas nobalsošana par šo
jautājumu nekādā ziņā nebūs veiksmīga, ja arī tā tiks rīkota, jo nav iespējams,
ka vairākums Latvijas pavalstnieku balsotu par krievu valodu valsts valodas
statusā, taču rūpes Amerikas latviešeim tas radīja tik un tā.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 46, 10. lpp.)