Problēmas ar augstāko izglītību Latvijā
Apskatīt komentārus (0)
10.04.2012
Kārlis Streips
Problēmas ar
augstāko izglītību Latvijā
Sākšu šīs nedēļas komentāru cerībā, ka visiem Laika un Brīvās
Latvijas lasītājiem bijušas gaišas un skaistas Lieldienas. Latvijā ar to gaišumu tā bija, kā bija,
gandrīz visas Pirmās Lieldienu dienas gaŗumā nepārtraukti sniga. Gaisa temperātūra bija virs salšanas, tāpēc
sniegs nekur, vismaz Rīgā, īpaši neturējās (lai gan daudzviet laukos pieredzēta
pat visnotaļ dziļa sniega kārta), un prātā iešāvās doma, ka dabasmāte ņirgājas par
jēdzienu pavasaris, taču tas nebija galvenais. Ģimene, olas, šūpošanās, Kristus
augšāmcelšanās vēsts tas viss ir saistāms ar Lieldienām un prieku.
Prieks daudziem
ir arī par to, ka Lieldienas saistās ar brīvdienām. Latvijā gan Lielā piektdiena, gan pirmdiena
pēc Lieldienām Otrās Lieldienas ir brīvdiena.
Piedevām universitātes studentiem brīva bija visa iepriekšējā nedēļa,
Latvijas Universitātē (LU) beigusies sēmestŗa pirmā puse un studenti var
atkopties, pirms turpina studijas.
Lasītāji,
iespējams, zina, ka jau daudzus gadus esmu mācībspēks LU Sociālo zinātņu
fakultātē, mācu studentiem ziņu rakstīšanas pamatus. Mans ieskats vienmēr ir
bijis, ka žurnālistika vairāk līdzinās operdziedāšanai nekā, teiksim, fizikai,
jo labam žurnālistam ir vajadzīgs iedzimts talants, lai jebkuŗam cilvēkam
varētu uzdot jebkuŗu jautājumu, arī nepatīkamu, lai no lielas informācijas
gūzmas uzrakstītu materiālu ar 800 un ne vairāk vārdiem u.tml. Allaž studentiem saku - ja šāda talanta nav,
universitāte to nevar nodrošināt, bet, ja talants ir, varam palīdzēt to uzspodrināt
un pilnveidot. Turklāt žurnālistikā ir arī savi noteikumi un principi. Par tiem
varam runāt universitātes studijās, ja arī Latvijas profesionālajā
žurnālistikas pasaulē tie ne visur tiek
ievēroti. Par to visu studenti mācās vesela sēmestŗa gaŗumā.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 16, 10. lpp.)