LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

REFERENDUMA REZULTĀTI JĀAPSPRIEŽ REĀLISTISKI
Apskatīt komentārus (0)


28.02.2012


 

Ojārs Celle

 

REFERENDUMA REZULTĀTI JĀAPSPRIEŽ REĀLISTISKI

 

Neveiksmīgais Latvijas tautību šķelšanas mēģinājums, kas noveda pie 18. februāŗa referenduma nu ir aizgājis vēsturē. Ir sācies laiks analīzēm un secinājumiem. Tā kā tikai 17,7% no Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem balsoja par krievu valodas kā otrā valsts valodas vajadzību, tas liecina, ka Krievijas manipulētajai piektajai kolonnai Latvijā vairs nav spēka valsts attālināšanos no Maskavas nopietni ietekmēt, kaut arī daži mēģina šo procentu iztulkot par polītiski spēcīgu mājienu. Pat jau pieminētajā Latgales gadījumā, kur „par” balsu bija vairāk nekā „pret”, turpat 40% no balsstiesīgajiem nobalsošanā nepiedalījās, respektīvi, neatrada par vajadzīgu vispār iet un balsot. Arī viņi taču apzinājās, ka referendumu neatbalsta.

 

Statistiski varam secināt, ka tikai divos ļoti krieviskajos centros (Zilupē un Daugavpilī) „par” balsu bija nodots pāri pusei no visām iespējamām. Visā Latgalē kopumā 35,3% no iespējamām balsīm savāca referenduma atbalstītāji, turpat divas trešdaļas nebalsoja vai balsoja „pret”. Tāpēc nevaram teikt, ka Latgalē vairākums būtu atbalstījis vēlmi krievu valodai kļūt par otro valsts valodu.

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 10. 1. lpp.)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA