Stihija, nauda un ētika
08.08.2024

Raksta autors: Sallija Benfelde

Foto: LETA 

Kā zināms, Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām archīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada. Applūdušas ielas, bloķēta satiksme, ūdens pilni pagrabstāvi, daudzviet arī privātmāju pirmie stāvi, lielas platības lauksaimniecības zemes ūdenī – tāds ir īsais seku pārskats.

Protams, tāda vētra un lietavas nav novēršamas, tāpat kā pilnībā nevar novērst stihijas sekas, pat ja par to ir zināms dienu vai divas iepriekš. Un tomēr – pēdējās nedēļas notikumi ir izgaismojuši ne tikai administrātīvās, finanšu un organizatoriskās problēmas. Uzreiz jāteic, ka stihijas skarto territoriju pašvaldības dara, ko var, dažādi dienesti jau nedēļu strādā bez pārtraukuma. Pašvaldībām būs iespējams pieteikties uz krizes atbalstu, bet iedzīvotājiem vispirms jāvēršas pie saviem apdrošinātājiem un tad savās pašvaldībās, lai saņemtu atbalstu par nesenās vētras postījumiem, pēc Krizes vadības padomes ārkārtas sēdes, kuŗā vērtētas vētras sekas, publiski pauda premjerministre Evika Siliņa. Šobrīd satiksme ir apdzīvotajās vietās ir atjaunota, ūdens ielās vairs nav, un tās neatgādina Venēcijas kanalus. Bēdīgāk ir ar tīrumiem, jo daudzviet ūdens vēl nav pilnībā atkāpies, tuvākā nedēļa vietām Latvijā solās būt visai lietaina, tādēļ zeme nespēs visu ūdeni uzņemt. Turklāt mazajās upēs daudzviet ūdens līmenis lietavu dēļ ir cēlies, to ietekmē arī plūdi, kas lietavu dēļ bija Lietuvā. Tagad šo ūdeni lielākas un mazākas upītes ir atnesušas uz Latviju, bet tādēļ nopietnu plūdu draudu neesot. Protams, gan dzīvojamās mājās, gan skolās, noliktavās un citās ēkās pagrabstāvi vēl ir ļoti mitri, pat slapji, tiek glābts dažāds inventārs, ir preces, kas noliktavās ir neglābjami bojātas, un visi zaudējumi vēl ir tikai aptuveni zināmi vai pat vēl nav aprēķināmi, bet kopumā tie būs desmitiem miljonu eiro. Desmitiem tūkstoši ar saknēm izrautu vai nolūzušu koku, smagi cietis Tērvetes dabas parks un nav zināms, kad un vai tas varēs atjaunot savu darbu; Jūrmalā vien ir lauzti vai bojāti vismaz 15 tūkstoši koku; izskalotas un vietām arī iegruvušas ielas un ceļi; elektroapgādes bojājumi – stihijas pīķa stundās bez elektrības bija palikuši aptuveni 50 tūkstoši klientu. Stihijas seku uzskaitījumu varētu turpināt, bet jautājums ir – ko darīt, lai nākamajā reizē sekas nebūtu tik skarbas? Jo ir arī skaidrs, ka klimata pārmaiņas notiek, un šī nebija pēdējā reize, untas nebija izņēmums, kad Latviju skar nopietna stihija.

Administrātīvās un organizatoriskās problēmas tiek apzinātas, ir skaidrs, ka neatjaunotās notekūdeņu sistēmas, vecā kanalizācija un aizsērējušie novadgrāvji ne vienā vien vietā “palīdzēja” stihijai. Protams, šo sistēmu atjaunošana, remonti un pārbūve prasa milzu kapitālieguldījumus, un pašvaldības gan finanšu trūkuma, gan, jāteic, reizēm arī paviršības un kūtruma dēļ šos darbus ir veikušas diezgan slikti. Izrādās, jārisina jautājums arī par sūkņiem, acīmredzot tie jāiegādājas centralizēti, lai vajadzības gadījumā būtu kas līdzīgs rezerves noliktavai. Plūdi likuši saprast, ka jebkurš sūknis neder lietavu un plūdu ūdeņu sūknēšanai un labi, ka mazāk skartās pašvaldības varēja ar saviem resursiem palīdzēt ūdenī slīkstošajām pilsētām un pagastiem. Nav arī noslēpums, ka ir vietas, kurŗās apbūve atļauta plūdu riska zonās. Pašvaldību vadītāji arī ir atzinuši, ka ārkārtas krizes situācija ir parādījusi: ne visi cilvēki spēj un prot strādāt tādos apstākļos, ne visi var veikt savu darbu.

Tomēr ir vēl kāda ne tikai finansiāla, bet arī morāla un ētiska rakstura problēma, kas daudziem iedzīvotājiem draud kļūt traģiska. Proti, apdrošināšana. Neapšaubāmi, apdrošināšana ir bizness un, kā jebkuŗam biznesam, mērķis ir peļņa,  nevis  labdarība. Turklāt apdrošināšana ir riska zonas bizness. Tomēr civilizētās valstīs un sabiedrībās bizness tomēr darbojas zināmās morāles un ētikas robežās. Latvijā iedzīvotājiem, kuŗi ir apdrošinājuši savu nekustamo īpašumu arī pret plūdiem, apdrošinātāji atsaka, jo…izrādās, plūdu definīcijas pašas ir izplūdušas. Piemēram, cilvēks ir apdrošinājis mājokli pret plūdiem, bet šie plūdi neesot plūdi, jo tas esot gadījums, kuŗā grunts ūdeņu celšanās un notekūdeņu sistēmas applūšana bijusi atrunāta kā izņēmums. Un tas kā izņēmums norādīts nevis līgumā, bet noteikumos, kas jāmeklē mājaslapā. Tas gan ir mazs mierinājums tiem, kuŗi tagad uzzinājuši, ka, maksājot par plūdu apdrošināšanu, apdrošinātāja ieskatā nemaz nav plūdus piedzīvojuši. Iespējams, apdrošinātāji tā arī neliktos ne zinis, jo plūdi “nav plūdi, bet gruntsūdeņu celšanās”, ja vien publiski Latvijas Televīzijā ar savu nostāju nebūtu iejaucies Valsts prezidents. Edgars Rinkēvičs sacīja, ka plūdu definīcija nedrīkst izplūst. “Tas ir arī pašu apdrošinātāju goda jautājums. Kāpēc jūs domājat, ka cilvēki ticēs, ja jūs vienā brīdī sakāt, ka tas, kas ierakstīts līgumā, vēl nav viss, paskatieties mūsu mājaslapā noteikumus? Tas ir tomēr nopietns jautājums. Ja pati nozare nevarēs tikt ar šo galā, tad būs jāskatās, ko mēs varam darīt likuma ziņā,” sacīja prezidents. Ziņot par līguma nepildīšanu un nepamatotiem atteikumiem pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicināja arī Latvijas Banka, kas ir apdrošināšanas sektora uzraugs. Ar apdrošinātājiem notikšot sarunas. Tiesa gan – piespiest apdrošinātāju maksāt, ja līgumā tomēr bijusi atruna par izņēmumiem nevar pat tad, kad plūdu definīcijas izplūdušas. Latvijas Banka saka: “Skatīsimies, ko varam darīt, vai to var vai nevar precizēt. Mēs esam vienotā Eiropas tirgū arī, un šīs definīcijas ir vienotas”. Apdrošinātāji tagad ir sarosījušies, gatavi sākt izmaksāt apdrošināšanu, bet daudzi sola zaudējumus segt daļēji, nosaka savu limitu. Tomēr tagad ir cerība, ka cilvēki nenoslīks izplūdušajās plūdu definīcijās.