Ar bisi kancelē
Apskatīt komentārus (0)
17.04.2012
Eduards Silkalns
Ar
bisi kancelē
Andrejs
Johansons, Latvijas kultūras vēsture
1710-1800, apgāds Jumava, 640 lpp.
Viņdien Veselības centrā 4, Krišjāņa Barona ielā
Rīgā, lasu uz mediķu kabinetu durvīm ikviena speciālitātes nosaukumu. Pie
vienām durvīm teikts flebologs, pie nākamajām proktologs, turpat blakus pie
trešajām algologs. Tā kā jau mūsu senči sacīja: Mūžu dzīvo, mūžu mācies, -
un tā kā arī mūsdienu izglītotājiem modes vārds ir mūžizglītība, apzinīgi
pierakstu svešādos terminus piezīmju grāmatiņā, lai mājās noskaidrotu to
nozīmi. Tomēr ne mana Latviešu literārās valodas vārdnīca (1972-1996),
nedz Svešvārdu vārdnīca (1958) pie
gudrības nenoved. Tikai no radinieka, kam labas attiecības ar gūgeli (Google) izdibinu, ka flebologa uzmanība pievērsta asinsvadiem,
proktologa zarnām, bet algologa sāpēm.
Latvija vispār liekas būt draugos ar -logiem un -loģijām.
Kaut palēnām no modes iziet padomju gados ieviestā stomatoloģija un atpakaļ nāk
zobārstniecība, skolās līdzšinējās kultūras vēstures vietā sāk mācīt
kultūroloģiju. Kāpēc visi šie logi un loģijas? Nu, protams, lai izklausītos
gudrāk! Nez ko reliģiju un kultūras vēsturnieks Andrejs Johansons (1922-1983)
būtu sacījis, ja viņa mūža laikā kāds būtu iedomājies viņu nodēvēt par
kultūrologu? Droši vien būtu pasmīnējis. Johansons bija daudz par gudru un
viedu, lai viņam būtu jebkāda vajadzība ar savu gudrību plātīties.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 17)