Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Šogad aprit septiņdesmit gadi kopš Ilonas Leimanes (1905-1989) debijas romāna Vilkaču mantiniece pirmpublikācijas. Liekas, pamats jaunam izdevumam, šoreiz Zvaigznes ABC apgāda serijā Skolas bibliotēka, būs meklējams interesē par šo romānu, ko uzvandījis Bruno Skultes tāda paša nosaukuma operas iestudējums pērn Latvijas Nacionālajā operā. Ierosme operas libretam kā nekā komponistam nākusi no Leimanes romāna.
Kāda Rīgas teātŗa kritiķe, aplūkojot aktieŗa Andŗa Bula monoizrādi Gaļinas Poļiščukas t. s. Teātŗa observātorijā, savam graujošajam spriedumam bija likusi virsrakstu Andri, nevajag!. Tik katēgorisku vērtējumu par Andrieva Ezergaiļa teju vai 500 lappušu biezo grāmatu par Intu laikam būs gatavs teikt tikai retais tās lasītājs, tomēr pieklājīgāk formulētu jautājumu: Profesor, vai vajadzēja? varētu uzdot vairāki.
Rēklāmu nozares speciālisti uzņēmumiem, kas vēlas populārizēt savu ražojumu, reizēm iesaka tīšām ielaist pa valodas kļūdai vai nepilnībai izplatāmajā tekstā. Potenciālais preces patērētājs, vainu pamanījis, pievērsīs tekstam lielāku uzmanību, uzsitīs sev uz pleca par savu atjautību un, jo ticamāk, preci arī iegādāsies. Ikvienā cilvēkā iemīt kaut kas no kritiķa dvēseles: viņš jūtas labi, ja citā var atrast kādu trūkumu.
Tāpat kā Laimes monitoringā, jaunā romāna straujā un uzbudinošā darbība risinās nenoteiktā nākotnē. Darbības vieta ir kāds jauns, par Centrālo Federāciju jeb Cenfedu nosaukts valstisks veidojums. Tur vērojamas līdzības ar mūsdienu ASV. Visām personām angliski vārdi, jau pašas varones vārds ir Robina Benetija.
Saka, dzejai esot jāļauj elpot. Tāpēc grāmatniecībā ir tradicija katram dzejolim krājumā atvēlēt savu atsevišķu lappusi, pat ja sacerējums tik īsiņš, ka lapas lielākā tiesa paliek neapdrukāta un balta.
Viņdien Veselības centrā 4, Krišjāņa Barona ielā Rīgā, lasu uz mediķu kabinetu durvīm ikviena speciālitātes nosaukumu. Pie vienām durvīm teikts flebologs, pie nākamajām proktologs, turpat blakus pie trešajām algologs. Tā kā jau mūsu senči sacīja: Mūžu dzīvo, mūžu mācies, - un tā kā arī mūsdienu izglītotājiem modes vārds ir mūžizglītība, apzinīgi pierakstu svešādos terminus piezīmju grāmatiņā, lai mājās noskaidrotu to nozīmi.
Izdarīgais literātūras kritiķis, ja atstājam citus viņa sasniegumus nepieminētus, Pāvils Vasariņš atkal ir paveicis Herkula cienīgu darbu, savācot savus pēdējo gadu publicējumus, no kuriem sastādīts ievērojams, abām rokām turams sējums.
Kad runā vai raksta par slavenībām, cilvēks priekšvārdu nereti nepiemin. Pietiek nosaukt Mocartu, Brigaderi vai Barišņikovu uzvārdā vien, lai katrs, kas ir kaut cik lietas kursā, saprastu, par ko tiek runāts. Ieraugot uz grāmatas vāka zem košas gleznas reprodukcijas lieliem burtiem iespiestu uzvārdu Ritums, nobīstos par acīm redzamu robu savās zināšanās.
Baņutai Rubesai savukārt pirms daudziem gadiem, kad viņa vēl bija meitene, kopā ar māsu un vecākiem iznāca būt viešņai manās kāzās, jo Rubesu ģimenei iegadījās Lieldienu brīvdienas pavadīt pilsētā, kur, kā saka, stājos altāŗa priekšā. Ne nu viesi mēdz izteikties slikti, nedz ir smalki izteikties slikti par viesiem. Šī atruna, šķiet, bija nepieciešama, bažījoties par to, kādas izveidosies turpmākās rindas.
Citāds eksperiments bijis padomā Gundegai Repšei ar vienpadsmit mūsdienu Latvijas rakstu mākslas kollēģēm. Viņas divdesmitā gadsimta Latvijas vēsturi sagriezušas šķēlītēs un sadalījušas uz galviņām, soloties nepilna gada laikā katra par savu šķēlīti uzrakstīt stāstu.
Juris Zīverts, Kā mēs pārdzīvojām visinteresantāko laikmetu vēsturē. Otrais pasaules kaŗš un manas paaudzes likteņgaitas, apgāds Vesta LK, 2011. g., 496 lpp.