Vairāk par Baltijas aizstāvības dienas norisi un Kongresa apmeklējumu aicināju pastāstīt Karlu Altau, JBANC izpilddirektoru, un Markusu Kozlinski, JBANC pētnieku un politisko konsultantu.

Kā sākās Baltijas aizstāvības dienu iniciatīva?

K.Altau. Esam aizvadījuši ļoti veiksmīgu, ja ne pašu veiksmīgāko Baltijas aizstāvības dienu pasākumu. Pirmā Baltijas aizstāvības diena tika sarīkota 2018.gadā pēc Ame­rikas latviešu apvienības (ALAs) priekšsēža Pētera Blumberga iniciatīvas un koordinācijā ar ALAs 76.kongresu. Kovida pandēmijas laikā mēs Baltijas aizstāvības die­nu noturējām virtuāli tiešsaistes vidē. Pagājušā gadā bija vesela Baltijas aizstāvības nedēļa – trīs dienas notika virtuālas tikšanās, un divas dienas cilvēki personiski ieradās Vašingtonā un apmeklēja savus pārstāvjus. Mēs redzam, ka ir liela interese par Baltijas aizstāvības dienām, jo tā ir iespēja savest kopā baltiešu aktīvistus un kongresa cilvēkus, un domājam turpināt Baltijas aizstāvības dienas gan klātienē, gan tiešsaistes vidē.

Lai notiktu veiksmīgs un mērķtiecīgs Kongresa apmek­lējums, vajadzīgs iepriekšējs sagatavošanās darbs. Kā notika gatavošanās Baltijas aizstāvības dienām šogad?

M.Kozlinskis. Viens no maniem uzdevumiem, sākot darbu JBANC, bija pētīt ASV kongresa pārstāvju un senatoru pozīcijas attiecībā uz Baltijas valstīm, uz Ukrainu - kādus likumprojektus viņi atbalstījuši, ko viņi teikuši intervijās, kāda pozīcija sociālajās platformās. Tas tiek darīts, lai saprastu, ar kādu cilvēku mēs tiekamies, kādas ir viņa vērtības un kādus kopīgus saskarsmes punktus mēs varam atrast.

Baltijas aizstāvības dienām sagatavoju divu veidu informatīvos materiālus – viens Amerikas baltiešiem sniedza ieskatu par ASV un Baltijas pašreizējām attiecībām, savukārt otra materiāla mērķauditorija bija Kongresa pārstāvju un senatoru ofisi, kuriem tika skaidrots, kāda ir Baltijas valstu reģiona specifika, kādi ir mūsu reģionālie apdraudējumi, kā arī kāpēc ASV būtu jāturpina atbalstīt Baltijas valstis, ko papildināja kon­krētos faktos un statistikā balstīti argumenti.

Uzsvērām, ka šī ir divpusēja sadarbība, un Baltijas valstis ir labas ASV sabiedrotās, kas ļoti nopietni izturas pret savu drošību. 

Kādas tikšanās un pasākumi notika šī gada Baltijas aizstāvības dienās?

M.Kozlinskis. Mūsu galvenais mērķis ir savienot un iepazīstināt Amerikas baltiešus ar viņu pārstāvjiem un senatoriem kongresā. Baltijas aizstāvības dienās piedalījās 100 Amerikas baltieši no 19 šta­tiem, un mums izdevās noorganizēt 64 tikšanās Kongresa pārstāvju un senatoru birojos! Jāpiebilst, ka bija arī vismaz 12 neplānotas tikšanās, kurās baltieši apciemoja sev pazīstamu vai kaimiņu paval­stu pārstāvju un senatoru birojus. Mums uzdevās tikties arī ar Donu Beikenu (Don Bacon), Pārstāvju palātas Baltijas kaukusa republikāņu līdzpriekšsēdētāju.

Papildus šīm tikšanām JBANC rīkoja arī citus pasākumus. Pirmajā dienā notika diskusiju panelis ASV domnīcā Hadsona institūtā (Hudson Institute) par Baltijas valstu attiecībām ar pašreizējo ASV prezidenta D.Trampa administrāciju.. Otrajā dienā tika rīkots Baltijas valstu kultūras pasākums - Baltijas kaukusu nakts. Ņujorkas latviešu koris ar četrām latviešu tautasdziesmām sveica klātesošos. Tā bija tiešām ļoti emocionāla sajūta – dzirdēt latviešu tautasdziesmas skanam ASV Senāta telpās. Tas daudzus klausītājus aizkustināja līdz pat asarām acīs. 

Šīs bija tiešām vērienīgas Baltijas aizstāvības dienas, lielākās kādas bijušas līdz šim, ar ļoti produktīvu programmu trīs dienu garumā. Gribu pateikt lielu paldies visiem baltiešiem, kas atbrauca un bija klāt!

Kas bija galvenie sarunu virzieni, apmeklējot pārstāvju un senatoru birojus?

M.Kozlinskis. Šogad aktuālās tēmas bija ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas neskaidrais skatījums uz Eiropas drošību, atbalsts Ukrainai un atbalsts Baltijas valstīm. Mēs lūdzām Kongresa pārstāvjus atbalstīt likumprojektu “Baltijas drošības iniciatīva”. Tas ir likumprojekts, kura ietva­ros ASV piešķir finansējumu Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanai. Cenšamies panākt, lai šis budžets (235,5 milj. dolāru 2025.gadā) tiktu saglabāts un palielināts. Otrs – mēs aicinām, lai šis likumprojekts tiktu pieņemts nevis katru gadu, bet uz trīs gadu periodu ar nemainīgu atbalsta summu, kas ļautu Baltijas valstīm efektīvāk plānot savus militāros iepirkumus no ASV. Jāsaprot, ka šī nauda, kas tiek piešķirta Baltijas valstīm, īstenībā paliek Amerikas ekonomikā, jo viss ekipējums tiek iepirkts no ASV aizsardzības industrijas un nodrošina darbu pašiem amerikāņiem.

Karl, varu apsveikt JBANC ar ļoti veiksmīgi aizvadītām Baltijas aizstāvības dienām! Lūdzu, īsumā atgādini, kā izveidojās JBANC organizācija un kā tā vēsturiski ir darbojusies.

K.Altau. JBANC tika nodibināta 1961.gadā ar mērķi apvienot Amerikas baltiešu organizācijas: ALA, (dibināta 1951.g.), Igauņu Amerikas nacionālo padomi (1952.g.) un Lietuviešu Amerikas padomi (1915.g.). Baltijas pārstāvji sprieda, ka, pateicoties kopējam ģeogrāfiskam novietojumam, vēstures norisēm un cilvēku likteņiem, ir vērts apvienoties, lai kopā uzrunātu Amerikas valdību un vēlētos pārstāvjus. No Latvijas puses iesaistījās Gunārs Meierovics, bet pirmais JBANC prezidents bija Pēteris P.Lejiņš , toreizējais ALAs priekšsēdis.

Sešdesmitajos gados JBANC darbojās brīvprātīgie palīgi. Tas bija Aukstā kara laiks, un JBANC darbības fokusā bija Apspiesto tautu kustība, un centieni nemitīgi atgādināt ASV pārstāvjiem un ANO par to, ka trīs neatkarīgas Baltijas valstis joprojām ir okupētas. Jāatceras, ka Baltijas valstu neatkarība ASV tika vienmēr atzīta un pie Valsts departamenta vienmēr plīvoja Baltijas valstu karogi.

Septiņdesmitajos gados sāka strādāt arī profesionāli darbinieki. Tolaik uzmanības centrā bija cilvēktiesību jautājumi, Helsinku deklarācija un Baltijas politisko disidentu aizstāvība.

Astoņdesmitajos gados jau sākās politiskās turbulences laiks, kas apvienoja plašu sabiedrību Baltijas neatkarības centieniem, un JBANC rīkoja kopējus baltiešu pasākumus Amerikā. 

Deviņdesmitajos gados JBANC iestājās par pilnīgu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, padomju karaspēka izvešanu. Mēs strādājām, lai panāktu NATO paplašināšanu un iespējamu Baltijas valstu dalību. Gribu piebilst, ka ALAi bija īpaši aktīva loma NATO paplašināšanās jautājumā, un trīs Baltijas valstis tika uzņemtas NATO 2004.gadā.

Kopš 2004.gada JBANC strādā, stiprinot transatlantiskās attiecības. Kopā ar Austrumu un Centrālās Eiropas koalīciju (The Central and East European Coalition – CEEC) vēršam uzmanību uz demokrātijas un cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā un Baltkrievijā. Pēdējos desmit gadus JBANC fokusā ir Ukraina, it īpaši kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma 2022.gadā. Mēs strādājam, atbalstot likumprojektus, kas aizstāv Ukrainu un kara bēgļus. Piedalāmies Ukrainas atbalsta samitos, kas tiek rīkoti divas reizes gadā un JBANC ir viens no Amerikas koalīcijas Ukrainas atbalstam (American Coalition for Ukraine) dibinātājiem. Atbalstām Ukrainu, jo ikkatram ir skaidrs, ka Baltijas valstis var būt nākamais Krievijas agresijas mērķis.

Lai paturētu Baltijas valstu drošības, transatlantiskās sadarbības jautājumus ASV valdības redzeslokā un nodrošinātu atbalstu likumu pieņemšanā, ASV kongresā ir izveidoti divi Baltijas kaukusi: Pārstāvju palātas Baltijas kaukuss un Senāta Baltijas brīvības kaukuss. Kā šīs pārstāvju apvienības izveidojās, un cik kongresa locekļu tajās piedalās?

K.Altau. Lai gan Baltijas draugu grupas kongresā bija jau iepriekš, Baltijas kaukusi tika izveidoti 1997.gadā, pateicoties NATO paplašināšanas kampaņai. Liela loma kaukusu izveidē bija Ameri­kas Baltijas brīvības līgai (Baltic American Freedom League – BAFL). Tajā laikā lietuviešu izcelsmes pārstāvis Ričards Durbins kļuva par ASV senatoru, un viņš uzreiz piekrita vadīt Senāta kaukusu. Pārstāvju palātā arī bija lietuviešu izcelsmes pārstāvis Džons Šimkus, kurš piekrita vadīt Pārstāvju palātas Baltijas kaukusu. Jāpiebilst, ka abos kaukusos piedalās gan Republikāņu, gan Demokrātu partijas pārstāvji. Baltijas kaukusi pašreiz biedru skaita ziņā ir otrajā vai trešajā vietā starp etniskajiem kaukusiem.

M.Kozlinskis. Patlaban Pārstāvju palātas Baltijas kaukusā ir 87 bied­ri un vairāki ir pievienojušies tieši pēdējās dienās, pēc Baltijas aizstāvības dienu pasākuma, jo mēs īpaši aicinājām ASV kongresa locekļus pievienoties Baltijas kaukusiem pārstāvju palātā un senātā. Senāta Baltijas Brīvības kaukusā ir 19 biedri. Gribu atgādināt, ka marta beigās ASV Valsts sekretārs Marko Rubio, tiekoties ar trīs Baltijas valstu ārlietu ministriem, nosauca Baltijas valstis par perfektām sabiedrotajām. 2024.gadā Baltijas valstis bija pirmajā sešiniekā starp NATO dalībvalstīm ar augstāko aizsardzības budžetu pret IKP, un mēs esam pierādījuši, ka ne tikai runājam, bet arī darām.