Darbs ar misijas apziņu
05.03.2024

 Latvijas Nacionālās operas ģildes Amerikā prezidents Ivars Slokenbergs intervijā Ligitai Kovtunai 

Nacionālās operas Ģilde Amerikā ir iesaistījusies skaistā un vērtīgā atbalsta akcijā – šoreiz iegādāts koncertflīģelis mūsu Operas mēģinājumu un koncertu zālei Meirānu ielā Rīgā.

Šis ir pirmais Ģildes atbalsta projekts, kopš atbalstījām J. Kalniņa operas “Hamlets” iestudējumu Operā, kuŗam pirmizrāde notika 2022. gadā sākumā. Ģilde bija “iepauzējusi” līdzekļu vākšanu, am par iemeslu bija Krievijas iebrukums Ukrainā -  jo sapratām, ka mūsu ziedotāji galvenokārt pievērsīsies atbalstam Ukrainai. Neskatoties uz šo pauzi, Ģildes valde ir turpinājusi strādāt un domāt par jauniem savas darbības virzieniem. Savulaik, deviņdesmitajos gados, atbalstījām praktisko Operas atjaunošanu – ieguldot infrastruktūrā, skatuves iekārtās, instrumentu iegādei, dekorātīvos elementos. Vēlāk sākām pievērsties mākslinieciskajam darbam, iestudējumu atbalstīšanai, kas tiešām guva augstvērtīgu rezultātu – tapa lieliskais “Hamleta” iestudējums. Jauns atbalsta virziens nākotnē varētu būt opermākslas izglītība, piemēram, atbalsts Latvijas Nacionālās operas mākslinieku profesionālai pilnveidošanai.

Koncertflīģeļa iegāde Meirānu ielas zālei ir pirmais šā izglītības atbalsta projekts – sapratām, ka tas Operai svarīgs, īpaši – jo galvenajā namā Rīgā trūkst telpu mēģinājumiem. Šī zāle kalpos arī kā vieta nelieliem koncertiem.

Īstenībā Ģilde palīdz arī atdzīvināt gana depresīvo un industriālo rajonu Šķirotavā, un tas ir tiešām valstisks pasākums!

Jā, šāda koncertzāle varētu palīdzēt attīstīt kultūras dzīvi šajā rajonā un ievest tur cilvēkus, kuŗiem māksla ir svarīga. Zālē būs vieta apmēram divsimt klausītājiem. Ģildes dāvinājums ir Vācijā ražots firmas Bechstein flīģelis, kuŗa iegādei ieguldījām apmēram 40 tūkstošus dolaru. Te var pieminēt, ka tālajā 1999. gadā Ģilde Operai uzdāvināja “Steinway & Sons” flīģeli par 80 tūkstošiem, un tas kalpo joprojām. Jaunais Bechstein koncertflīģelis jau ir ieradies Latvijā un gaida Meirānu ielas nama atklāšanu. Cerams, ka tas notiks vasaras sākumā.

Runājot par pieminēto izglītības virzienu, - vai domājat arī par to, kā izglītot jauno, nākamo Operas klausītāju, lai kuplinātu Operas apmeklētāju pulku?

Šis ir sāpīgs jautājums, ar ko sastopas operas nami visā pasaulē, pat tādi kā Ņujorkas Metropolitan opera, un pandēmija it sevišķi paātrināja šo procesu. Notiek paaudžu maiņa, un operas nami visā pasaulē meklē veidus, kā piesaistīt jaunus klausītājus. Nezinu, vai šī tendence ir jau iespaidojusi Latvijas Nacionālo operu, jo liekas, LNO izrādes turpina būt labi apmeklētas. 

Režisors Guntis Gailītis uzskata: “Opera nedrīkst iekapsulēties savā namā, operai ir jāiet pie tautas.”

Mūsu saruna notiek restorānā “Kolonāde” iepretim Operas namam, kuŗu uzskatu par  vienu no Rīgas pērlēm. Tāpat kā Latvijas izcilie sportisti, kas izceļas uz globālās skatuves, arī mūsu Operas pērles var nest Latvijas vārdu un tēlu plašajā pasaulē. Ja gribam atbalstīt savu Rīgu, savu Latviju, jādabū vēl plašāka atpazīstamība Latvijas Nacionālajai operai, panākot, lai šurp brauc operas cienītāji un tūristi. Piesaistot vairāk cilvēkus un tūristus, vienlaikus atbalstīsim ekonomiku, celsim labklājību – un ilgtermiņā arī Latvijas drošību... Tāda plaša misija, kuŗā arī Ģilde savu iespēju robežās var iesaistīties un iesaistās. Meirānu ielas nams arī izvedīs opermākslu tautās.

Turpinot par izglītību. Tu tūlīt dosies uz Mūzikas akadēmiju, kur esi uzaicināts noklausīties divas jaunās dziedātājas – Paulu Michailovu un Liānu Muižnieci viņu diplomeksāmenā operā “Polifēms” Mūzikas akadēmijas operstudijā “Figaro”. Arī šī profesora Viestura Gaiļa vadītā jauno mūziķu kalve saņēmusi Ģildes atbalstu.

Jā, gan. Gadu gaitā “Figaro” studiju esam atbalstījuši ar prāviem ziedojumiem, un profesoru Viesturu Gaili uzskatām par savu ilggadīgo veiksmīgas sadarbības partneri. Pēc neilga pārtraukuma pie šīs sadarbības atgriežamies. Tas ir neliels, bet nozīmīgs atbalsts, lai solistu diplomdarbu sniegumu  pavadītu simfoniskais orķestris. 

Kā tevi izglītoja vai kā tu pats izglītojies, līdz nonāci Operas Ģildes prezidenta amatā?

Īstenībā amats nāca nejauši – kā daudz kas šai dzīvē. Kad dzīvoju Latvijā, rēgulāri apmeklēju operu un baletu, ko darīju savam priekam, nevis kā eksperts jeb žanra pazinējs. Mēdzu jokot, ka dažkārt man vairāk interesēja starpbrīži nekā pašas izrādes, jo esmu ļoti sabiedrisks un Operā taču var satikt daudz interesantu cilvēku! Taču mani radinieki, visus gadus ir bijuši cītīgi Ģildes atbalstītāji, it sevišķi mamma Aija Pelše, kuŗa ilgus gadus vadīja Ģildi. Īsi pirms kovida pandēmijas mani ievēlēja valdē, bet, atklāti sakot, nebiju tās darbā sevišķi aktīvs, jo sava maizes darba (Ivars ir advokāts – L.K.) dēļ daudz ceļoju. Līdz vienā brīdī vajadzēja izraudzīt jaunu prezidentu, un izvēle krita uz mani. Tas bija 2020. gada jūnijā, kad jau pilnā sparā ritēja “Hamleta” projekts bet arī bija sākusies kovida krize, un laiks bija ļoti sarežģīts. Bija jāturpina ziedojumu vākšana pandēmijas apstākļos, bez personiskiem kontaktiem un savstarpējas tikšanās klātienē, tātad viss pārslēdzās uz online semināriem, e-pastiem un telefonzvaniem. Bet mērķis bija nosprausts, un neatlika nekas cits, kā vien rīkoties. Komanda atlikušo pusotru gadu strādāja vareni. Paldies atbalstītājiem un visiem, visiem Amerikā, Kanadā un Latvijā, kas ar lielu izpratni palīdzēja – mūsu kopējais dāvinājums “Hamleta” iestudējuma atbalstīšanai bija 209 000 dolaru!

Runājot par Rīgas kā mūzikas centra atpazīstamību, - ar prieku varam teikt, ka līdz ar vēsturiskā Vāgnera nama atjaunošanu Rīga atgriežas “Vāgnera pasaules kartē”, un Vāgnera cienītāju pasaulē ir daudz. Viņi brauks šurp. Vai Ģildes plānos ir atbalstīt arī šo projektu?

Par to vēl neesam lēmuši, bet ceram, ka Vāgnera biedrībai ir daudz atbalstītāju. Visu cieņu Mārim Gailim par viņa iniciatīvu un paveikto! Ģildes ierobežotā misija šobrīd koncentrējas uz atbalstu tieši Latvijas Nacionālai operai. Bet, ja mūsu iespējas paplašināsies, - kāpēc ne?

Lai iespējas paplašinātos, saprotams, ir vajadzīga nauda. Kā Ģildei iet ar ziedojumu vākšanu?

Piebildīšu, ka vajadzīga arī spēcīga un darbīga komanda, kas strādā tieši ziedojumu vākšanas jomā, sākot no personiskajiem kontaktiem, pasākumu rīkošanu, reklāmas kampaņām. Skaidrs, ka Ģildes valdē strādājam brīvprātīgi, un stundu skaits, kuru varam ieguldīt Ģildes darbā ir ierobežots. Zinu, ka daži mani priekšgājēji – Ģildes prezidenti – bija jau pensijas gados un varēja ieguldīt lielu daļu sava brīvā laika Ģildes darbā. Es diemžēl tā nevaru, jo man ir apjomīgs ikdienas maizes darbs. Turklāt tā trimdas paaudze, kas bija lielākie ziedotāji Ģildes sākotnējos gados, ir gājusi mazumā, un viņu vietā jauni ziedotāji ienāk gausāk. Tas arī saprotams, jo jaunā paaudze ir iesaistīta savos pamatdarbos un ģimenēs, un, iespējams, nav bijušas sevišķas saites ar opermūzikas žanru. Taču ticu, ka varam atrast metodes, kā uzrunāt jaunākās paaudzes Ģildes atbalstam – te svarīgi ir savienot emocionālo saiti ar Latviju un pienākumu atbalstīt Latvijas kultūru, tai skaitā Operu. Turklāt darīt to ar apziņu, ka tā varētu palīdzēt celt Latvijas labklājību un tēlu pasaulē.

Cik biedru ir LNO Ģildē Amerikā?

Atbalstītāju skaits lēšams ap 500, bet faktiskais biedru skaits ir mazāks.

Tā ir visu trimdas tradicionālo organizāciju bēda, arī Laika abonementu skaits nepielūdzami sarūk... Kā jūs tomēr cenšaties savu Ģildi uzturēt?

Galvenokārt uzrunājot, pārliecinot, rīkojot pasākumus, loterijas – protams, kā jau minēju, pandēmija “nogrieza” pasākumu rīkošanu gan mums, gan daudzām citām organizācijām. Agrāk Ģilde rīkoja plašas balles lepnās viesnīcās Ņujorkā, ar orķestri, polonēzi, dejām un mielastu. Tagad pasākumi ir mazāki, intīmāki, bet ir. Tāds bija, piemēram, nesen Čikāgā, mūsu valdes locekles Agneses Strautnieces mājās. Agnese ir absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju, un sarīkojumā viņa spēlēja klaviees. Viesi saziedoja diezgan prāvu summu tieši jaunākajam koncertflīģeļa iegādei. Tā arī esam nolēmuši turpināt citās pilsētās, pulcējot cilvēkus, kam būtu interese atbalstīt Ģildi, vienlaicīgi piedzīvot sabiedrisku vakaru interesantā kompānijā. Nākamais šāds sabiedriskais vakars notiks Ņujorkā, pavisam drīzi, un tajā mūzicēs izcilā vijolniece Una Tone. Jaunu atbalstītāju piesaistīšanai āpilnveido mūsu sociālie tīkli, jāiesaista jaunā paaudze. Domājot par nākotni, jāapsver, vai laika gaitā nevajadzētu apvienoties LNO Ģildei Amerikā ar Kanadas operas fondu un Latvijas Operas fondau Rīgā – lai kopīgiem spēkiem un globālā līmenī turpināt mūsu kopējo misiju. Liekas loģiski, bet tam, protams, nepieciešams enerģija, darītāji un griba.  

Vai Ģildē darbojas Latvijas cilvēki?

“Hamleta” projekta laikā piesaistījām vairākus Latvijas ziedotājus, neraugtoes uz to, ka viņi vienlaikus arī atbalsta Latvijas Operas fondu. Es bieži ceļoju uz Latviju, un viens no maniem mērķiem Latvijā ir šeit populārizēt Ģildes tēlu un palielināt atbalstītāju skaitu.

Vai esat rēķinājuši, cik liels ir Ģildes ziedojumu kopīgais apjoms?

Kopējais ziedojumu apjoms kopš Ģildes dibināšanas tuvojas diviem miljoniem ASV dolāru. Ceru, ka pavisam drīz sasniegsim šo slieksni – tad arī rīkosim “Divu miljonu dolaru balli”! “Viena miljona balle” Ņujorkā esot bijusi, bet tas bija pirms mana laika...

Katrā ziņā es to no sirds novēlu!

Paldies! Novēli arī paplašināt ziedotāju pulku un veiksmi mūsu operas māksliniekiem un draugiem! Kā arī to, lai ikviens jauns iestudējums būtu ilgtspējīgs un apmeklēts. Pats, piemēram, “Hamletu” apmeklēju reizes piecas sešas un vienmēr priecājos, ka pilna zāle. Ir liels prieks, ka tajā ir gan Ģildes, gan mans personiskais ieguldījums. Esmu lepns par to.

Atkal pēc pāris gadu pārtraukuma notiek Ģildes tradicionālā līdzekļu vākšanas loterija. Kā sokas? 

Galvenā balva – aviobiļete uz Latviju, $1,200 dolāru vērtībā. Būs arī ievērojamu latviešu mākslinieku dāvinātie darbi, piecu zvaigžņu viesnīcas un izcilu restorānu dāvanu kartes,  Laika abonements, biļetes uz Operu un daudz kas cits!

Izloze notiks 5. maijā, Baltā galdauta svētku ietvaros – vienā no ASV latviešu centriem, tātad – pavisam drīz. Viena biļete maksā tikai 10 dolārus, bet mēs ceram, ka dalībnieki atļausies iegādāties vairākas, varbūt pat desmit, simt... Šī gada loterija ir īpaši inovatīva – pirmo reizi piedāvājam iegādāties ne tikai tradicionālas papīra biļetes – tagad biļetes var iegādāties arī virtuāli, izmantojot QR kodu. Būtu jauki, ja Laiks publicētu šo QR kodu un informāciju par balvām – mēs būtu ļoti pateicīgi!  Loterija ir pieejama virtuāli / elektroniski arī šeit: lnog.eventgroovefundraising.com/lnog, vai arī ieejot LNOĢ mājas lapā: lnogasv.org/raffle