Diaspora un vēlēšanas
15.04.2025

 Sallija Benfelde 

2024. gadā Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veica pētījumu par diasporas līdzdalību vēlēšanās. Pētījums tika publicēts šogad, tā mērķis ir „veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, pilsonisko izglītību un informētību, veicināt diasporas organizāciju savstarpējo sadarbību pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā un interešu pārstāvībā un valsts līmeņa risinājumus diasporas vēlēšanu iesaistes palielināšanā”. Īsi sakot, pētījuma mērķis bija noskaidrot diasporas motivāciju piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās un rast atbildi uz jautājumu, kas jādara, lai vēlēšanās piedalītos vairāk diasporā dzīvojošo. Īpašu uzmanību pētījums pievērsa cilvēkiem, kuri rīkoja un piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, bet atturējās iesaistīties un nepiedalījās 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, jautājot par viņu motivāciju un pieredzi. 

Diaspora: līdzdalība un motivācija
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ārpus Latvijas dzīvojošo pilsoņu kopumu dēvējam par diasporu, tomēr pētījuma apskatā lietoju arī jēdzienu „trimda”, jo Otrā pasaules kara beigās un pēc tā Latvijas pilsoņu aizbraukšana no dzimtenes nereti bija piespiedu migrācija un arī vienīgais veids, kā sevi pasargāt, savukārt atgriešanās nozīmēja nokļūšanu čekistu rokās. 
Jāteic, ka savulaik trimdas pienesums Latvijas neatkarības atgūšanā bija nozīmīgs. Arī mūsu laikraksts par to rakstījis ne reizi vien, tādēļ nepatīkams pārsteigums ir tas, ka skaitļi liecina: kopš 2010. gada to ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaits, kuri piedalās vēlēšanas, samazinās. Pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsoja tikai niecīga daļa (ticami, ka ap 10%) ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu un vēl mazāk – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās piedalījās vēl mazāks skaits ārvalstīs dzīvojošo. 
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija liecina, ka kopumā visos vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs 14. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 22 859 vēlētāji un 3101 nobalsoja pa pastu, pēdējās EP vēlēšanās 2024. gadā – 6809 ārvalstu iecirkņos un 1497 pa pastu. Ņemot vērā balsstiesīgo skaitu, kuri dzīvo ārvalstīs, kopējais nobalsojušo skaits ārvalstīs pēdējās Saeimas vēlēšanās (26 146) un pēdējās EP vēlēšanās (8306) ir ļoti mazs. 14. Saeimas vēlēšanās ārvalstīs dzīvojošo dalība vēlēšanās bija līdz 2,83% un pēdējās EP vēlēšanās – līdz 3,81% no visiem ārpus Latvijas dzīvojošajiem. Atbilstoši jaunākajai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijai, ārpus Latvijas dzīvo 237 153 Latvijas pilsoņi (PMLP 2024).Pēc profesora Mihaila Hazana aprēķiniem – ap 300 000 Latvijas pilsoņu, t.sk. ap 230 000 ES valstīs. Precīzi izvērtēt, cik procentu ārvalstīs dzīvojošo nobalsoja pēdējās Saeimas vai EP vēlēšanās, ir grūti: iespējams, ka daļa uz vēlēšanu brīdi atradās un nobalsoja Latvijā, bet tāpat iespējams, ka ne visi ārvalstīs balsojušie pastāvīgi dzīvo ārvalstīs. 
Latvijas pavalstnieki pētījumā tika aptaujāti 66 valstīs. Visvairāk respondentu šobrīd par savu pamata mītnes zemi uzskata Apvienoto Karalisti (24,4%) vai Vāciju (14,6%) . Samērā daudz respondentu (4–5%) dzīvo arī ASV (7,1%), Norvēģijā, Beļģijā, Īrijā un Zviedrijā. Šādā ziņā aptaujas respondentu profils būtiski neatšķiras no iepriekšējiem pētījumiem un oficiālās statistikas par Latvijas valstspiederīgo un diasporas pārstāvju skaitu dažādās mītnes zemēs. Kopumā aptaujas dati ļauj secināt, ka Latvijas pilsonība ir ļoti lielai daļai Latvijas diasporas. Turklāt ceturtajai daļai ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu ir arī kādas citas valsts pilsonība. Tas nozīmē, ka absolūti lielākajai daļai Latvijas diasporas pārstāvju ārzemēs ir tiesības balsot Latvijas parlamenta vēlēšanās. Puse respondentu dzīvo Eiropas Savienības valstīs, tātad viņiem ir tiesības balsot arī vietējās pašvaldību vēlēšanās ārvalstīs un piedalīties EP vēlēšanās, balsojot vai nu par Latvijas, vai citas ES dalībvalsts kandidātiem. Raksturojot aptaujas mērķa grupu pēc sociāli demogrāfiskiem rādītājiem, kā tas ierasts tiešsaistes aptaujās, aktīvākas ir bijušas sievietes, kuras veido 69% no respondentu kopskaita, vīrieši – 31%. Par latviešiem sevi uzskata 91% respondentu, 6,3% minējuši kādu citu tautību (piemēram, ebrejs, kanādietis, krievs, vācietis), 3,4% par tautību izvēlējās neatbildēt. 

Kādēļ diasporas aktivitāte vēlēšanās samazinās? 
Pētījumā secināts: „Viens no diasporas vēlēšanu aktivitātes krituma iemesliem ir vēlēšanu iecirkņu skaita samazinājums. To skaits samazinājies no 123 iecirkņiem 13. Saeimas vēlēšanās līdz 82 iecirkņiem 14. Saeimas vēlēšanās, lielākais kritums bijis Lielbritānijā, kur dzīvo visvairāk Latvijas pavalstnieku. Attiecīgi samazinājies arī nobalsojušo vēlētāju skaits (Lielbritānijā un ASV – aptuveni divas reizes). Tas norāda, ka pasta balsošanas iespēju pieaugums, lai gan veicina pasta balsošanu (būtiski palielinājies pasta balsotāju īpatsvars ārvalstīs – no 1% 13. Saeimas vēlēšanās līdz 12% 14. Saeimas vēlēšanās) neatsver tiešās balsošanas iespējas”. 
 EP vēlēšanās 2019. gadā pirmo reizi tika organizēti arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs. 2024. gadā iecirkņu skaits pat palielinājās – no 44 līdz 51 iecirknim. Turklāt, lai nobalsotu vēlēšanu iecirknī, vairs nevajadzēja iepriekš reģistrēties, un vēlētāja atbilstība tika pārbaudīta e-vidē, būtiski atvieglojot piedalīšanos  
EP vēlēšanās ārvalstīs. 2024. gada EP vēlēšanu rezultāti parāda, ka atvieglotā vēlēšanu procedūra būtiski palielināja ārvalstīs nobalsojušo skaitu. Vēlēšanu aktivitāte EP vēlēšanās gan joprojām ir zemāka nekā Saeimas vēlēšanās – gan Latvijā, gan ārvalstīs dzīvojošo vidū. 
Lai gan pasta balsošanu diasporas pārstāvji uzskata par labu un nepieciešamu, īpaši zemēs, kur ir lieli attālumi, tomēr daudzi norāda uz procedūras sarežģītību, kas mazina motivāciju piedalīties un rada kļūdu risku. Sarežģījumus rada nepieciešamība izdrukāt vēlēšanu materiālus pašam un neprasme izmantot Latvijas e-pakalpojumus. Ne katram ir eID, un arī tie, kam tā ir, to ikdienā nelieto. eID un e-paraksta neesamība apgrūtina arī ko munikāciju starp CVK un vēlēšanu iecirkņu organizētājiem, tāpēc svarīgi veicināt eID iegūšanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs un plašāk skaidrot tās izmantošanu. Lai nodrošinātu efektīvu pasta balsošanu tālākās valstīs, svarīgi atvēlēt vairāk laika pieteikties balsošanai pa pastu, tādējādi vēstules Latvijā pienāktu laikus. Diasporas pārstāvju atbildes liecina, ka viena no iespējām, kas visvairāk varētu pa lielināt ārvalstīs dzīvojošo dalību vēlēšanās, būtu elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešana (62,8% tas noteikti motivētu). Tomēr diskusiju dalībnieki norāda uz jau minētajām problēmām ar eID kartes esamību un nolasīšanu, kas to varētu apgrūtināt. Pētījumā izskanēja arī viedoklis, ka autorizēties varētu ar internetbankas starpniecību. Tomēr arī tas ne vienmēr diasporai ir pieejami, turklāt pastāv arī drošības riski. Pētījumā izskanēja viedoklis, ka elektroniskā balsošana sākotnēji varētu tikt īstenota kā pilotprojekts tieši diasporas vēlētāju iesaistei.
Vēl viens iemesls zemai diasporas līdzdalībai vēlēšanās ir nepietiekams CVK piedāvātais finansējums, kas, pēc respondentu teiktā, nenosedza organizēšanas izmaksas. Daļa iecirkņu organizētāju izvēlējās no samaksas par savu darbu atteikties, tostarp attiecīgo dokumentu kārtošanas sarežģītības dēļ. Savā ziņā pat svarīgāka par samaksu ir attieksme, personīgs kontakts, atgriezeniskā saite no ĀM un CVK, novērtējums, kā arī kopības izjūta Aptauja liecina, ka diemžēl daudzi vēlēšanu procesā iesaistītie jutās nenovērtēti. Vēlēšanu organizatori uzsver nepieciešamību mazināt birokrātiskās procedūras iecirkņu organizēšanas procesā, kas rada dažādu kļūdu risku un mazina vēlmi šo darbu veikt. Sniegtā informācija ne vienmēr bijusi pietiekami viegli saprotama, un iecirkņu organizētāji sagaida labāku izpratni un iedziļināšanos tieši viņu situācijā. Izskanēja ierosinājums izveidot vietni jeb portālu, kurā secīgi, pa soļiem, būtu apkopoti vēlēšanu iecirkņa organizēšanai nepieciešamie darbi. Kopumā visi pētījuma dalībnieki atzīst, ka svarīgi uzlabot informācijas plūsmu diasporā.
Informatīvie pasākumi par vēlēšanām diasporā ir nepieciešami vairāk un arī ātrāk, tostarp sociālajos medijos, jo vēlēšanu iecirknis ārvalstīs ir jāpiesaka laikus un arī balsošana pa pastu ir jāīsteno laikus. Nepietiek tikai ar CVK izplatīto informāciju, jāveic plašāks informēšanas darbs. Jāatzīmē arī, ka, runājot par diasporas organizāciju lomu vēlēšanu procesā, daļa kā savu pamata funkciju ir definējušas latviskās kultūras un/vai izglītības veicināšanu, kā arī identitātes uzturēšanu diasporā, un uz šā fona vairums organizāciju vēlēšanu procesam, ne savu pamatfunkciju, ne kapacitātes dēļ īpašus resursus nevelta. Turklāt, tas, ka diaspora aktīvi nepiedalās vēlēšanās, nenozīmē, ka politiskie procesi Latvijā to neinteresē: gandrīz puse (48,9%) turpina aktīvi sekot līdzi notikumiem Latvijā, un 41,2% par tiem interesējas vismaz šad tad.
Pētījumā iezīmējas skaidra atziņa, ka diaspora izjūt politiķu intereses trūkumu par viņiem. Trūkst sajūtas, ka politiskās partijas pietiekami pievēršas diasporai aktuāliem jautājumiem, iesaistās diasporas aktivitātes veicināšanā, interesējas par ār valstīs dzīvojošajiem kā potenciāliem vēlētājiem. Diasporas pārstāvji vēlētos biežākas politiķu vizītes mītņu zemēs, lai par viņiem interesētos arī starpvēlēšanu periodā.
 Vairāki organizāciju pārstāvji aicina Latvijas politiskās partijas ieguldīt vairāk resursu diasporas uzrunāšanā. Diasporas mediji uzsver, ka svarīgi, lai politiķu komunikācija ar diasporu notiktu pastāvīgi un būtu iekļauta politiskajā dienaskārtībā, nevis būtu tikai kampaņu veidā pirms vēlēšanām. Interesanti, ka pētījums apliecina: politiķu zemās intereses par diasporu pamatā ir pavisam praktisks iemesls – politiķi racionāli vērtē ieguldītos līdzekļus pret iespējamiem ieguvumiem. Diaspora ir ģeogrāfiski izkliedēta un sadalīta savās politiskajās simpātijās, turklāt bieži vien aktīvi nenāk uz vēlēšanām un nepauž savu izvēli. Situācijā, kad resursi ir ierobežoti, partijas izvēlas koncentrēt savas aktivitātes uz vēlētājiem Latvijā. 

Secinājumi 
Īsi apkopojot pētnieku ieteikumus, labi redzami darāmie darbi, lai diasporas iesaiste vēlēšanās palielinātos. Jāatgādina arī, ka šogad jūnijā ir pašvaldību vēlēšanas, bet nākošajā gadā – 15. Saeimas vēlēšanas. 
Ir nepieciešams palielināt vēlēšanu iecirkņu skaitu ārvalstīs – tātad jāpalielina finansējums – jāpalielina un jāvienkāršo informācija par norisēm, kas saistītas ar vēlēšanām. Papildu resursi nepieciešami arī Ārlietu ministrijai un CVK. Jāuzlabo arī iespējas piedalīties pasta balsošanā. Protams, lai to panāktu, ir jāveic vēl daudzi darbi gan likumdevējai Saeimai, gan valdībai un arī diasporas organizācijām. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Latvijas pilsoņu politiskā izvēle ir būtiska valsts neatkarībai un brīvībai.