“Dod, Dieviņi, otram dot,Ne no otra mīļi lūgt…”
02.10.2024

Ligita Kovtuna

Šā gada 27. septembrī Rīgā, VEF Kultūras pils Kamerzālē notika ALA nozares “Labdarība Latvijā” un Latvijas Bērnu fonda rīkotais 30. stipendiju pasniegšanas sarīkojums. Svinīgo gaisotni papildināja Preiļu Mūzikas skolas audzēkņu pūtēju orķestra un iepriekšējo gadu stipendiātu koncerts. To vadīja bijusī stipendiāte, dziedātāja Katrīna Rasa, ar individuāliem priekšnesumiem piedalījās stipendiāts Jānis Livdāns (tuba) un Latvijā populārais solists Dainis Skutelis. Pēc Latvijas Bērnu fonda prezidenta Andra Bērziņa un nozares “Labdarība Latvijā” vadītājas Diānas Kārkliņas uzrunām šāgada stipendiāti saņēma dāvanas un Amerikas latviešu naudas ziedojumus. Svētki turpinājās Rīgas Motormūzejā, kas laipni piedāvāja ekskursiju bez maksas.

“Labdarība Latvijā” ir pati jaunākā ALA darbības nozare, kas tika izveidota pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu nogalē. 1994. gadā tā par savu prioritāti izvirzīja palīdzības programmu “Drošais tilts”, kuŗas mērķis ir ārzemēs dzīvojoši latviešu atbalsts un palīdzība grūtībās nonākušām ģimenēm un bāreņiem Latvijā. Tas tiek piešķirts galvenokārt no individuālu ASV dzīvojošu latviešu – Otrā pasaules kaŗa bēgļu ziedojumiem un testamentārajiem novēlējumiem.

Nozares “Labdarība Latvijai” vadītāji Ēriks Krūmiņš. Viņš vadīja nozari vairāk nekā 20 gadu un izveidoja programmu “Drošais tilts” – Latvijas daudzbērnu ģimeņu, bāreņu un smagu apstākļu piemeklētu bērnu atbalstam. Ēriks Krūmiņš dzimis 1935. gadā Valmierā, bet savu mūža lielāko daļu nodzīvojis Milvokos, ASV, un ir viens no redzamākajiem, uzticamākajiem un ilggadīgākajiem sabiedriskajiem darbiniekiem ASV, kuŗš latviešu sabiedriskajā darbā aktīvi un neatlaidīgi darbojies vairāk nekā 50 gadus.Astrīda Jansone (1930-2020). Amerikas latviešu apvienības valdes locekle (1979-1982), aktīva sabiedriska darbiniece Klīvlandē, sieviešu interešu aizstāve, kandidēja Latvijas 5. Saeimas vēlēšanās. Darbojās Latvijas Tautas frontes atbalsta grupā Klīvlandē. Finansiāli atbalstījusi latviešu studentus – stipendiātus. 1944. gada rudenī ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 1950. gadā izceļoja uz ASV. 2003. gadā atgriezās uz dzīvi Latvijā.Kaija Petrovska, vadītāja no 2015. līdz 2023. gadam. Nozari “Labdarība Latvijā” šobrīd vada Diāna Kārkliņa.Kā tiek sameklēti stipendiāti?Latvijas Bērnu fonda darbinieki ciešā sadarbībā ar pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem izvērtē, kuŗām maznodrošinātajām ģimenēm un trūcīgiem jauniešiem tautiešu ziedojumi varētu būt pozitīvs impulss un atspēriena punkts. Arī cilvēki paši vēršas Bērnu fondā ar saviem priekšlikumiem, un katra situācija tiek rūpīgi izvērtēta.

“Dod, Dieviņi, otram dot, Ne no otra mīļi lūgt…” - tāds bija vadmotīvs ALA nozares “Labdarība Latvijā” vadītājas Diānas Kārkliņas uzrunai nozīmīgajā un svinīgajā 27. septembŗa sarīkojumā Rīgā. Viņa arī īpaši izcēla divus no trim stūrakmeņiem, kam pateicoties, šis patiesi svētīgais Amerikas tautiešu darbs varējis tik ilgi pastāvēt. Pirmais, protams, ir tautiešu ziedojumi – nesavtīgi, dāsni un ar misijas apziņu par to, ka ikviens mūsu bērns ir svarīgs latviešu tautas nākotnei. Otrais – idejas autors un ilggadīgais īstenotājs Ēriks Krūmiņš, kuŗš Amerikas latviešu sabiedrībā iepotēja apziņu, ka ikviens var – un ikvienam vajag! – darīt visu savu iespēju robežās, lai Latvijas valsts pastāvētu un varētu raudzīties nākotnē. Un nākotne ir jaunās paaudzes rokās – tik vienkārši, un brīžiem – tik sarežģīti. Jo ne jau visiem bērniem un jauniešiem liktenis ir labvēlīgs vien. Neviens nav pasargāts ne no veselības likstām, ne no skarbiem dzīves pavērsieniem. Ē. Krūmiņš un viņa darba turpinātāji jaunākajās paaudzēs pratuši pārliecināt, ka labdarības ideja un gars dzīvo pāri laikiem, likteņiem, politikai, kariem un krīzēm.

“Es esmu lepna, un ALA ir lepna, ka varam būt daļa no šīs vērienīgās labdarības kustības, ka spējam iedvesmot un palīdzēt Latvijai. Mans lielu lielais paldies Latvijas Bērnu fonda komandai – Andrim Bērziņam, Vairai Vucānei, visiem, kas darbojas Fonda birojā un godprātīgi dara savu darbu. Īstenībā – palīdz īstenot mūsu kopīgo misiju. Liels paldies! Pateicoties mūsu ziedotājiem, atbalsta apjoms nu jau pārsniedzis 4,5 miljonus ASV dolaru.

Latviešu tautas gudrība māca – “Dots devējam atdodas.” To ģimeņu atvases, ko pirms 30 gadiem atbalstījām, ir pieauguši, gan jau arī pašiem ir savi bērni, kam stāstīt par to, kā piepildās cerības, ja blakus ir drauga, labvēļa plecs. Lai viņiem visiem labi veicas! Un mums labi veiksies, ja būs stipras latviešu ģimenes.”

Bija aizkustinoši redzēt, kā stipendiātu ģimenes ar bērniem – maziem, ne tik maziem un sprīža gariem – nesa ziedus un pašu sarūpētas dāvaniņas “labās gribas vēstnešiem” no tālās Amerikas Diānai un ALA priekšsēdim Mārtiņam Andersonam. Ziedus viņi pēc svinībām nolika pie Brīvības pieminekļa. Liktenim bija labpaticies, ka tieši tai brīdī notika Goda sardzes maiņa pie mūsu galvenā brīvības simbola…

Latvijas Bērnu fonda prezidents, 14. Saeimas deputāts (ZZS) Andris Bērziņš savā uzrunā atminējās laikus, kad šī labdarības misija sākās. “Tie bija sarežģīti gadi, nesaprašanās un neskaidrību pilni. Bet tilts – “Drošais tilts,” kas tolaik tika uzcelts, ir kļuvis vēl jo stiprāks. No abām pusēm. Jo devis pārliecību, ka cerība un ticība labajam, savstarpēja palīdzība un sapratne ir tas, uz kā balstās pasaule. Šo trīsdesmit gadu laikā izsniegtās 700-800 stipendijas ir drošs ieguldījums nākotnē. Visu cieņu cilvēkiem, kas būdami spiesti atstāt dzimteni, ir atvēruši savas sirdis, ir atstājuši testamentāros noguldījumus, tādējādi ieguldot Latvijas nākotnē.

Man prieks arī par ikvienu no bērniem un viņu ģimenēm, kas, šorīt agri cēlušies, atbraukuši šeit no visattālākajām Latvijas malām! Paldies Preiļu mūzikantiem par to pacilātību, ko mums sagādājat!”

Tās pašas dienas pēcpusdienā Vecrīgā, Architektu namā notika svinību otrā daļa, kad tikās LBF komanda un Amerikas viesi ar stipendiātiem – studentiem. Ritēja pavisam nopietnas sarunas, kā citkārt pieaugušu cilvēku starpā, bija grezna un garšīga svētku torte. Kā teica Mārtiņš Andersons, viņu ļoti iepriecinājusi ziņa, ka stipendiātu pulkā ir vairāki jaunieši, kas studē pedagoģiju. Un arī viens topošais žurnālists – ziņa, kas no sirds iepriecināja šo rindu autori. Lai ražīgi turpmākie gadi!