Karstā polītiskā vasara
28.06.2022

Šīs rindas es rakstu 28. jūnija rītā. Latvijā biedzot iestājusies ilgi gaidītā vasara. Rīgā gaisa temperatūra ēnā vietām sasniedz 32 gradu pēc Celsija skalas (90 gradus pēc Fārenheita), pludmales ir cilvēku pilnas. Tiesa, ūdens Rīgas līcī tā īsti vēl nav paspējis iesilt. Tikmēr temperatūra kāpj arī starptautiskajā polītikā. ASV prezidents Džo Baidens ieradies Eiropā, lai piedalītos “lielā septītnieka” jeb G7 valstu (ASV, Kanada, Vācija, Francija, Japāna, Lielbritanija, Italija) apspriedē. Šogad tā notiek Elmau pilī Bavārijā laikā no 26. līdz 28. jūnijam. Savukārt šodien, 28. jūnijā, Spānijas galvaspilsētā Madridē sākas kārtējais NATO valstu samits. Galvenie temati šajās apspriedēs - atbalsts Ukrainai, Krievijas agresijas apturēšana un NATO austrumu flanga, it īpaši Baltijas, stiprināšana. Cerams, ka izdosies pārvarēt visas domstarpības ar Turciju, un NATO aliansei visdrīzākajā laikā pievienoties mūsu kaimiņvalstis Zviedrija un Somija. Daži zīmīgi notikumi risinājās jau 23. jūnijā, kad Latvija svinēja Līgo. Šajā dienā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi vienojās par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai. Tas ir simbolisks polītisks žests, pirmām kārtām solidaritātes izrādīšana ukraiņu tautai tās cīņā pret Krievijas iebrucējiem. Ar šo vēsturisko lēmumu ES sūta nepārprotamu signālu pasaulei (pirmām kārtām jau Krievijai), ka Ukraina ir daļa no Rietumu civilizācijas.

Tagad sāksies smags darbs- pacietīgs reformu process, likumdošanas saskaņošana, tiesiskuma nostiprināšana, saimnieciskās reformas. Paredzams, ka Ukraina un Moldova varētu iestāties ES 2029. gadā. Starp citu- 30 % Moldovas iedzīvotāju jau tagad ir arī ES valsts Rumānijas pilsonība. Neliels atskats vēsturē. Latvija pieteikumu pievienoties ES iesniedza 1995. gadā. Četrus gadus vēlāk, 1999. gadā, Latvijai tika izteikts ielūgums uzsākt pievienošanās sarunas, kuŗas mūsu valsts pabeidza, bet 2002. gada nogalē. Latvijas iestāšanās līgums ES tika parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī, kam septembrī sekoja tautas nobalsošana par dalību ES. Tajā piedalījās 72 % vēlētāju, no kuŗiem “par” nobalsoja 67 %. Līdzīgs rezultāts bija Igaunijā, savukārt Lietuvā dalību ES atbalstīja 91 % balsotāju. Interesanti, ka šie rezultāti gandrīz precīzi atbilst latviešu, igauņu un lietuviešu īpatsvaram savās valstīs. Par pilntiesīgu par ES dalībvalsti Latvija kļuva 2004. gada 1. maijā. Līdzīgas procedūras tagad gaida Ukrainu un Moldovu.

Tajā pašā dienā, 23. jūnijā, Ķīna organizēja virtuālu tā saucamo BRICS valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidafrika) līdeŗu tikšanos. Jau pats fakts, ka tajā piedalījās arī Krievija, ka uzrunu teica prezidents Putins, liecina, ka lielai daļai pasaules ir vienalga, kas notiek Eiropā. Savukārt Indonēzija nupat uzaicinājusi Putinu piedalīties G 20 valstu apspriedē, kas novembrī notiks Bali salā. Tā ir nepatīkama reālitāte, ar kuŗu jārēķinās. Kad mēs runājam par Krievijas izolāciju, par tās izstumšanu no civilizātās pasaules, jāsaprot, ka daudzi patiesībā ir sajūsmā par Putinu un viņa uzdrošināšanos mest izaicinājumu “dekadentiskajiem” un “pagrimušajiem” Rietumiem. Mēs esam liecinieki procesam, kuŗā sāk iezīmēties jaunās pasaules kontūras. ES paplašinās austrumu virzienā. NATO beidzot sāk nopietni apzināties Krievijas draudus. Vienlaikus redzam ANO bezpalīdzību. Šo organizāciju patlaban uztrauc nevis Ukrainā slepkavotie cilvēki, bet gan iespējamais bads Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Tikmēr ASV Senāta komiteja apstiprinājusi rezolūciju, kuŗā Krievija atzīta par terrorisma atbalstītāju valsti. Ar to Krievija pievienojusies Kubai, Ziemeļkorejai, Irānai un Sīrijai. Welcom to the club!

Demokratiskās valstīs ir pieņemts, ka polītiķi ieklausās vēlētājos. 22. jūnijā ASV galvaspilsētā Vašingtonā bazētais socioloģisko pētījumu centrs “Pew Research Center” savā interneta vietnē pewresearch.org publicēja sabiedriskās domas pētījuma rezultātus, kas raksturo pasaules valstu iedzīvotāju attieksmi pret Krieviju un Putinu. Šodien Krievijai neizticas 92 % amerikāņu, 88 % kanadiešu, 97 % poļu, 94 % zviedru, 86 % britu, 81 % francūžu, 83 % italiešu, 94 % austrāliešu un 81 % vāciešu. Vēl lielāka ir nepatika pret prezidentu Putinu. Saprotams, Putinam vienalga, ko par viņu domā pasaulē. Kā savulaik teica Romas imperators Kaligula – “galvenais, ka no manis baidās!”. Interesanti, ka 16 % vāciešu izteikušies, ka viņi atbalsta Krieviju. Tieši tik daudzi pēdējās Vācijas Bundestāga vēlēšanās aizvadītā gada septembrī kopumā nobalsoja par “Putina draugiem”, par Kreiso partiju (5 %) un labējo Alternatīva Vācijai (10 %). Diemžēl demokratijām piemīt arī vairāki trūkumi. Viens no tiem- nespēja pietiekami ātri un izlēmīgi rīkoties krizes situācijās. Polijas un Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban ar bažām raugās uz tā saucamo “Suvalku koridoru”, simt kilometru platu zemes strēli, kas atdala Baltkrieviju no Kaļiņingradas (bijušās Kēnigsbergas) apgabala Krievijā. Klīst baumas, ka 30. jūnijā, kad NATO valstu līderi pulcēsies Madridē, Baltkrievijas provinces pilsētā Grodņā tikšoties Lukašenko un Putins. Tikšanās formālais iemesls- piedalīšanās Baltkrievijas un Krievijas reģionu forumā. Saprotams, laiks un vieta izraudzīti simboliski. Jo Grodņa atrodas tieši blakus Lietuvas un Polijas robežām, pie Suvalku koridora. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa intervijā “Financial Times” brīdinājusi, ka Krievijas iebrukuma gadījumā Igaunija tiktu “noslaucīta no kartes”, jo “pašreizējie NATO Baltijas valstu aizsardzības plāni nav pietiekami”. Komentējot šos izteikumus, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteicās, ka viņam neesot šaubu par NATO garantijām, vienlaikus piebilstot, ka “tā nav lieta, ko mēs diskutēsim avīzēs”.

Kad pirms pusotra gada prezidents Baidens ieradās Baltajā namā, viņš teica šādus vārdus: “America is back”. Ka Amerika ir atgriezusies pasaules polītikā. Šodien mēs redzam, ka tie nav tikai tukši solījumi. ASV atkal ir kļuvušas par brīvās pasaules līderi, priekšposteni cīņai pret totālitārismu un Krievijas fašismu. Par valsti, uz kuŗu varam paļauties. Bet jaunas vēlēšanas nav aiz kalniem. Kā sabalansēt Trampa “America first” ar Baidena “America is back”? Lūk, jautājums, uz kuŗu nāksies atbildēt vēlētājiem, to skaitā arī mūsu tautiešiem Amerikā.