“Labas cerības nepārprotami ir”
01.11.2022

PBLA PRIEKŠSĒDIS PĒTERIS BLUMBERGS INTERVIJĀ LIGITAI KOVTUNAI   

Vispirms – jūsu vērtējums par aizvadītajām 14. Saeimas vēlēšanām?

Uzskatu, ka varam būt gandarīti – ir sasniegta iespēja izraudzīt stabilu, drošu, uz Rietumiem orientētu Latvijas valdību, kuŗas plāni un nostādnes saskan ar ārzemēs mītošo latviešu prioritātēm. Un tas ir pats svarīgākais šābrīža ģeopolītiskajā situācijā.

Un tomēr – es neslēpšu sarūgtinājumu par ārzemju latviešu zemo līdzdalību. Kritums ir liels, no 24% balsstiesīgo iepriekšējās uz 16% šajās vēlēšanās. Kā to skaidrojat?

Paskatīsimies absolūtos skaitļus – 32 tūkstoši iepriekšējās, šajās – 26 tūkstoši. Kritums – 18%. Manuprāt, tas nav tik kritiski daudz, ņemot vērā, ka tautiešu kopiena ārzemēs samazinās. Arī ALAs biedru skaits ir sarucis par apmēram tiem pašiem 18%. Pavaicājiet trimdas draudžu vadītājiem, kā ir ar apmeklējumu, un viņi jums pateiks to pašu.

Esmu sīkāk analizējis rezultātus un konstatējis, lūk, ko – dažās Amerikas pilsētās, piemēram, Indianopolē nobalsoja vairāk cilvēku, Bostonā – tikpat, cik iepriekš. Čikāgā, savukārt, samazinājās par kādu simtu. Kāpēc? Viens no iemesliem noteikti ir tas, ka Amerikā šogad bija par desmit vēlēšanu iecirkņiem mazāk nekā citus gadus. Floridā, St. Pētersburgā, pirms četriem gadiem nobalsoja vairāk nekā simt balsstiesīgo, šogad mēs viņus “zaudējām”, jo te nebija iecirkņa. Īrijā un Anglijā balsotāju skaits nokritās par pusi, jāteic gan šis skaits sakrīt ar to, kas iepriekš bija balsojuši par populistu partijām…

Sarunās ar latviešiem pieminētajā Floridas pilsētā, piemēram, saklausīju neapmierinātību ar jaunievedumu – pasta balsošanu, kas bijusi pārlieku sarežģīta vecākajai paaudzei. Neapmierinātas balsis nākušas arī no Austrālijas.

Jāatzīst, ka šis jaunievedums tomēr vērtējams kā pozitīvs, cita lieta, ka pati pasta balsošanas procedūra vēl ir jāpilnveido un jāuzlabo, jāpadara pieejamāka un vienkāršāka. Būtu ātrāk jāievieš elektroniskā balsošana, kad cilvēks var izdarīt savu izvēli, vienkārši piespiežot datora pogu. Tas jau notiek Lietuvā un Igaunijā. PBLA savā turpmākajā darbībā noteikti pievērsīsies šiem jautājumiem.

Tā būtu viena puse – balsošanas procedūra. Bet ir arī otra, ne mazāk svarīga – aģitācija, kam šajās vēlēšanās, kā norādīja līdzšinējā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēde Kristīne Bērziņa, nebija paredzēts pietiekami daudz resursu. Laiks cītīgi aģitēja katrā numurā kopš marta mēneša…

Paldies par jūsu darbu, tostarp par PBLA priekšvēlēšanu aktivitāšu populārizēšanu gan Laika, gan Brīvās Latvijas slejās! PBLA veiksmīgs bija projekts “JāBalso”, par ko liecina apm. 10 tūkstoš cilvēku “pieslēgšanās” mūsu diskusijām, kā arī 25 tūkstoši mūsu projekta mājaslapas apmeklējumi. Protams, sagaidījām vairāk balsotāju. Nevar neņemt vērā arī gluži objektīvos faktorus – ārzemju latviešu sabiedrības novecošanos un pēcpandēmijas pagurumu, varbūt pat apātiju. Tas ietekmējis ne vien līdzdalību vēlēšanās, bet arī tiešo jeb “maizes darbu” un sabiedrisko darbu.

Četri gadi aizskries ātri, un situāciju vērst par labu jāsāk jau šodien. Visu cieņu ALAs aktīvistiem, kuŗi jau sparīgi “ieskrējušies”, kā to vērojam organizācijas 71. kongresā. (Saruna notiek Bostonā, 15. oktobrī – L.K.). Klausoties, piemēram, prof. Dauna Auera spilgto pēcvēlēšanu situācijas vērtējumu ar vizuālo pārskatu jeb rezultātu karti, atkal satrauc situācija Latgalē, kur visvairāk balsu atdots par krievisko “Stabilitātei!” Starp citu, šī partija bijusi arī Northamptonas, Anglijā, balsotāju simpātiju lokā.

Kad PBLA valde aizvadītajā vasarā, jūnijā, pulcējās Rīgā, mēs jau runājām par to, ka 2023. gadā vienai no sēdēm jānotiek Latgalē. Man pašam ir labi kontakti ar Rēzeknes pašvaldības cilvēkiem, situācija Latgalē mums nav sveša un neiepazīta. Turklāt – arī jūsu avīzēs tika plaši aprakstīti Amerikas latvieša Juŗa Bļodnieka ceļojumi pa Latgali sakarā ar filmu par viņa leģendāro auto “Valiant” un latviešu jaunās paaudzes protestiem, iestājoties par brīvu Latviju. Redzējām, ka atsaucība, īpaši jaunās paaudzes vidū ir liela, ļoti liela.

Tā kā PBLA par savu pienākumu un goda lietu uzskata pielikt savus spēkus tieši to Latvijas problēmu risināšanā, kas ir pašas aktuālākās, mūsu dienaskārtībā noteikti būs Latgale.

Tā ir ļoti laba ziņa – jūs palīdzēsiet labot iepriekšējos gados ielaisto! Atliek vien atminēties, ka TV torni, svarīgāko informācijas “spici” Latgalē atklāja Egils Levits, sākot savu darbu Valsts prezidenta postenī, tātad pirms trīsarpus gadiem…

Atgriežoties pie aizvadīto vēlēšanu “mācībām”- es tomēr uzskatu, ka nedrīkst izlaist no redzesloka jautājumu par vēlēšanu iecirkņiem ārzemēs. Mēs pazaudējām pārāk daudz balsu, pēc manām aplēsēm, ap 600, ņemot vērā balsotāju skaitu laikā, kad iecirkņu bija par desmit vairāk. Nedomāju, ka visi viņi balsoja pa pastu. PBLA un dalīborganizācijas noteikti var darīt vairāk, lai šos iecirkņus un tajās strādājošos nodrošinātu un sagatavotu darbam. Līdz šim tie strādāja kā ieeļļots mechānisms, kā pats par sevi saprotams, nu redzam, ka jāsniedz palīdzība. Varbūt jau savlaicīgi jāsāk apmācīt, piemēram, IT speciālisti, kas šogad izrādījās problēma. Varbūt tādi jau ir, tikai laikus jāatrod? Īsāk sakot – vēlēšanu iecirkņi ārzemēs ir vajadzīgi. 

Un vēl par citiem PBLA lielajiem darbiem. Tuvojas 10. – jubilejas PLEIF – Pasaules latviešu ekonomikas un innovācijas forums.

To plānojam uz Dziesmu svētku laiku nākamvasar. PLEIF idejas autors Jānis Kukainis arī bija šos forumus iecerējis rīkot Dziesmu svētku laikā – viņš zināja, ka tieši tad Rīgā ierodas visvairāk ārzemju latviešu. Jubilejas PLEIF iekritis tieši tajā laikā, kad man lemts būt par PBLA priekšnieku, tāpēc ar lielu atbildību jau sāku plānot, ir aprises, manuprāt, izcilai speciālistu komandai jeb rīcības komitejai. Sadarbosimies ar aktīvistiem no kustības “Red Jackets”, ar ieinteresētiem Amerikas latviešu uzņēmējiem un, protams, strādāsim ciešā sazobē ar Ārlietu ministriju. Vēl nav līdz galam noformēta PLEIF tēma, bet ir iecere apkopot un atkārtot labākās paneļdiskusijas no iepriekšējiem gadiem, pievienojot tiem turpinājumu jeb rezultātu. Kā zināms, visi iepriekšējie forumi ir rezultējušies ar konkrētiem biznesa kontaktiem un panākumiem. Citiem vārdiem sakot, izveidosim pārskatu par iepriekšējo darbu, uz kā būvēt turpmāko. Svarīgs aspekts būs arī skats uz Latviju pēc kaŗa Ukrainā, kā tas mainījis dzīvi Latvijā, tostarp tautsaimniecību. Varbūt Rīga būs kļuvusi par Austrumu biznesa metropoli? Turklāt – kā droša vieta, ņemot vērā NATO klātbūtni mūsu reģionā.

Priekšvēlēšanu laikā nācās dzirdēt un lasīt daudz negāciju par Latvijas attīstības gaitu, polītisko spēku pārstāvji bagātīgi šķiedās ar pārmetumiem valdībai, neatceroties vai neko labu. Toties Amerikas latviešu atvases Filips Kļaviņš un Raimonds Slaidiņš, kuŗu bizness audzis un plaucis kopā ar atjaunoto Latviju, skaidri pasaka: “Latvijas gaita ir veiksmes stāsts…”

Tā ir arī mana pārliecība! Savā pieredzē, darbojoties galvenokārt ar Latvijas valsts iestādēm, ar Ārlietu un Kultūras ministrijām, vienmēr esmu bijis ļoti pozitīvi iespaidots par to, cik gudri un pārliecinoši strādā to vadība.

Arī ES valstu vidū Latvijas rezultāti ir labi, ļoti labi, lai gan Igaunija un Lietuva mazliet apsteidz. Domājot par iemesliem, - korupcijas rādītāji tomēr joprojām ir augsti, un tas arī ir viens no jautājumiem, kas paturams PBLA tuvākajā redzeslokā. Ārzemju investori sagaida drošus, paredzamus rezultātus, un tas tiešā veidā ietekmē mūsu valsts tautsaimniecību un attīstību. Latvijai vēl ir daudz mājasdarbu, taču labas cerības nepārprotami ir.