Vēstnieces kundze, lūdzu, atgādiniet, kāda ir Latvijas dalības vēsture ANO?

Latvija iestājās ANO 1991.gada 17.septembrī kopā ar pārējām Baltijas valstīm. Dalībai ANO ir ļoti liela nozīme Latvijas valstiskuma turpināšanā, jo Latvijas valsts oku­pācijas laikā nepārstāja eksistēt, mēs savu valsti atjaunojām un atgriezāmies starptautiskajā apritē. ANO ir platforma sadarbībai ar visu pasauli, un tas bija arī pamats Latvijai vēlāk pievienojoties Eiropas Savienībai, NATO un citām starptautiskajām organizācijām.

Deviņdesmitajos gados pār­stāvniecības uzdevumi galvenokārt bija nodrošināt Latvijas iekļaušanos pasaules starptautiskajā sistēmā. ANO bija nozīmīga loma laikā, kad Latvijā un citās Baltijas valstīs notika centieni izvest Krievijas armiju. Par to bija atbilstoša Ģenerālās Asamblejas rezolūcija un ANO iesaiste sarunās ar Krieviju. Tajā laikā Latvijā darbojās ANO aģentūras, piemēram, ANO Attīstības programma, sniedzot atbalstu okupācijas seku likvidēšanā un atbalstu mūsu valsts izveidē. Līdzīgi ANO to dara arī tagad daudzās citās pasaules valstīs. 

Pakāpeniski mūsu dalība ANO kļuva arvien aktīvāka, savukārt Latvija ANO ir nostiprinājusies un ir pamanāma dalībvalsts.

ANO ir plaša organizācija, un reizēm šajā daudzpusībā ir sarežģīti izsekot ANO darbībai.

Jāatceras, ka ANO nav abstrakts veidojums, tā ir 193 pasaules valstu kopīgi veidota organizācija, kurai ir ļoti, ļoti plašs jautājumu loks. ANO ir trīs pamata mērķi. Viens – miers un drošība pasaulē. Otrs – cilvēktiesību aizstāvība. Trešais – ilgtspējīga attīstība. 

Vai ANO dalībvalstis respektē šos trīs ANO pamata mērķus?

ANO ir ietvars, kas ir pamatā starptautiskajai tiesiskajai kārtībai,- tie ir ANO statūti un dažādas starptautiskas konvencijas. Tas ir ietvars, kurā pasaules valstis regulē savas attiecības, lai konflikti netiktu risināti ar militāru spēku. Vai tas funkcionē vienmēr? Noteikti, ne. Tomēr jāatceras, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija, kad lielvalstis ir sašķeltas un daļēji paralizē ANO Drošības padomes (DP) darbu, nav jauna situācija. Tā tas bija arī visu Aukstā kara laiku, un deviņdesmitie gadi bija izņēmuma laiks, kad bija vairāk optimisma un vienprātības. Ir jautājumi, kuros Drošības padome nespēj vienoties, bet ir arī daudzi jautājumi, kuros tā darbojas. 

Drošības padome pieņem saistošus lēmumus visām dalībvalstīm, un autorizē spēka lietošanu vai miera uzturēšanu, izstrādā mandātus valstīm konfliktu risināšanā vai novēršanā. Galvenais jautājums, vai dalībvalstis šos lēmumus respektē. Ne vienmēr tā tas ir ar Krievijas agresiju Ukrainā. Tomēr, ja ANO neeksistētu, mēs dzīvotu citā, daudz sliktākā un bīstamākā pasaulē. Ģenerālās asamblejas rezolūcijas ir rekomendējoša rakstura atšķirībā no Drošības padomes rezolūcijām, un tās atspoguļo pasaules valstu vairākuma nostāju konkrētajā jautājumā. Ja kāda valsts pārkāpj starptautiskās tiesības un nepilda savas saistības, citām valstīm ir iespēja vērsties ANO starptautiskajā tiesā. 

ANO Ģenerālajā asamblejā, kurā ir visas 193 valstis, vienoties par kādu jautājumu ir ļoti sarežģīti un intereses ir atšķirīgas. Vienlaikus jāņem vērā, ka ANO ir virkne aģentūru, kas strādā ar specifiskiem jautājumiem – humānā palīdzība, sieviešu līdztiesības programmas, bērnu programmas (UNICEF), attīstības programmas (UNDP). Visām šīm aģentūrām un darba virzieniem ir saistība ar ANO pamatmērķiem. 

Bieži vien ANO pārmet, ka tā ir pārāk lēna un neefektīva organizācija, kur notiek tikai runāšana.  Būtiski atcerēties, ka ANO tika dibināta tieši ar mērķi, lai valstis savā starpā jautājumus un kon­fliktus risinātu sarunu ceļā nevis ar ieročiem. Šobrīd arī notiek sarunas par to, kā uzlabot ANO darbību, kā to reformēt un padarīt efektīvāku, vairāk koncentrējoties tieši uz pamatmērķiem. 

Kuri jautājumi no šī loka ir svarīgākie Latvijai?

Latvijas interesēs ir, lai tiktu respektēta starptautiskā tiesiskā sistēma un lai visas dalībvalstis – bez izņēmuma! – pildītu ANO saistošos lēmumus. Tas ir viens no Latvijas galvenajiem uzdevumiem – stiprināt starptautisko tiesību sistēmu, iestāties pret pārkāpu­miem un stiprināt tiesu autoritāti. Starptautiskajai tiesai gan nav līdzekļu, lai piespiestu valstis pildīt tās lēmumus, bet tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai absolūtais valstu vairākums būtu vienisprātis, ka mums starptautiskā tiesu sistēma ir svarīga un mēs to gribam stiprināt. 

Kāda līdz šim bijusi Baltijas valstu dalība Drošības padomē?

Drošības padomē (DP) ir 15 dalībvalstis. Piecas no tām (ASV, Francija, Apvienotā Karaliste, Krievija, Ķīna) ir pastāvīgās dalībvalstis un tām ir balsojuma veto tiesības. Veto tiesības arī ir sakne daudzām problēmām DP, bet jāatceras, ka ANO dibināta uz Otrā Pasaules kara pelniem, kad starptautiskā situācija bija cita  un arī draudu izpratne bija cita. Bez šīm piecām, ir desmit ievēlētās valstis, kuras tiek ievēlētas pēc reģionālā principa. Latvija ir daļa no Austrumeiropas grupas, un šai grupai ir viena vēlētā vieta, kas mainās ik pa diviem gadiem. Gan Igaunija (2020.g.), gan Lietuva (2014.g.) jau ir bijušas ievēlētas Drošības padomē, un Latvijai šī ir pirmā reize, kad ceram tikt ievēlēti Drošības padomē. Tā ir vienreizēja iespēja iestāties par mums svarīgiem principiem un vērtībām, vērst uzmanību uz mūsu reģiona drošībai būtiskiem jautājumiem. Vienlaikus tas ir signāls mūsu sabiedrotajiem par Latvijas gatavību uzņemties atbildību un ieguldījumu mūsu drošībā. Protams, tā ir arī milzīga atbildība.

Kad notiks ANO DP vēlēšanas?

Latvija savu kandidatūru pie­teica jau 2011.gadā. Tajā laikā Latvija jau bija nostabilizējusies ANO dalībvalsts, bijām gatavi uzņemties lielāku atbildību, un, galvenais, gribējām panākt, lai mūsu balss tiktu sadzirdēta un lai tai būtu lielāks svars. Vēlēšanas notiks šī gada 3.jūnijā. Lai valsts tiktu ievēlēta DP, ir jāsaņem divu trešdaļu balsojošo valstu balsis. Darbos jāpierāda, ka esam konsekventi, uzticami partneri. To darām, gan rīkojot dažādus pasākumus, runājam skaidru valodu, iestājoties par tām vērtībām, kurām mēs ticam. Latvija bijusi ievēlēta dažādās citās ANO struktūrās: Cilvēktiesību padomē, ECOSOC (Ekonomiskā un sociālā padome), Miera veidošanas komisijā un dažādās citās komitejās. Latvija konsekventi ir strādājusi ar sie­viešu tiesību jautājumiem un ir ievēlēta ANO Sieviešu tiesību izpildpadomē, kā arī turpina darbu Sieviešu statusa komisijā. Patlaban Latvija arī vada vienu no sešām ANO komitejām (4.komiteju, kura nodarbojas ar dekolonizācijas un īpašiem politiskiem jautājumiem). Mēs strādājam un varam parādīt Latvijas spējas un gatavību sniegt savu pienesumu starptautiskās kārtības sargāšanā. 

Minētās ANO struktūras nosedz plašu jautājumu loku. Vai ir vēl kādi darba virzieni, kuros Latvija ir aktīva?

Latvija var dod savu pienesumu un ekspertīzi daudzās jomās, un viena no tām ir digitālie jautājumi. Latvija ir digitāli attīstīta valsts, kas jau ļoti agri ir saskārusies ar kiberdraudiem un dezinformāciju, un mēs esam eksperti šajos jautājumos. Tās ir jomas, kurās mēs aktīvi darbojamies ANO attīstības un sadarbības projektos citās valstīs. 

Kādas prioritātes Latvija izvirza darbam ANO DP?

Nosacīti tās var dalīt trijos blokos. Viens – iestāšanās par daudzpusējās kārtības nostiprināšanu: starptautiskajām tiesībām, cilvēktiesībām, valstu teritoriālo integritāti un suverenitāti. Aktīvi strādājam, lai dienas kārtībā uzturētu Ukrai­nas jautājumu un iestājamies pret Krievijas agresiju un starptautisko tiesību pārkāpumiem. 

Otrs jautājumu loks saistīts ar sieviešu tiesībām. DP ir virziens “Sievietes, miers un drošība”, kas attiecas uz sieviešu lomu gan kon­fliktos, gan miera veidošanā. Tas attiecas arī uz vardarbību pret sie­vietēm bruņotos konfliktos. Miers nekad nebūs ilgstošs, ja sievietes tiks izslēgtas no miera veidošanas procesiem. Iestājamies arī par sieviešu tiesībām pilnvērtīgi piedalīties ekonomiskajos procesos un darba tirgū. 

Trešais jautājumu loks saistīts ar nepieciešamību pēc globāliem risinājumiem, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, valstu digitalizāciju un cīņu ar dezinformāciju. Kā zinām, dezinformācija var būt ļoti ļaundabīgs ierocis, lai saasinātu domstarpības sabiedrībā un tādā veidā “barotu” konfliktus un ietekmētu politiskos procesus. Tāpat mākslīgais intelekts (MI), kas ir ne tikai ekonomiskās attīstības virzītājspēks, bet rada būtiskus izaicinājumus militārā jomā.

Atbalsts Ukrainai ir Latvijas galvenais uzdevums, bet mums jāapzinās, ka pasaulē ir arī citi konflikti un daudzas pasaules valstis saskaras ar izaicinājumiem, kurus mēs Latvijā jau sen esam atrisinājuši. Tāpēc, lai rastu citu valstu atbalstu tiem jautājumiem, kas rūp mums, svarīgi ar izpratni izturēties pret citu valstu problēmām un pievērst uzmanību arī citiem konfliktiem. 

Vai ir izdevies panākt, lai val­stis, kas atrodas tālu no Eiropas, tomēr saprot, ka milzīgais kon­flikts Eiropā un Krievijas agresija Ukrainā ir būtisks visai pasaulei? 

Tas, kas notiek Ukrainā, kāda ir Krievijas uzvedība un loma, lielākajam vairumam pasaules valstu ir diezgan skaidrs. Izaicinājums ir cits – kad sākās karš Ukrainā, pasaules valstu vairākuma no­stāja bija skaidra, kurš ir agresors un kura valsts tiek iekarota. Ar laiku tomēr šī uzmanība zūd, un Krievija ļoti agresīvā veidā virza savu propagandu. Latvijas un mūsu sabiedroto uzdevums ir turpināt skaidrot, kāda ir reālā situācija. Lai gan ir valstis, kas savu nacionālo interešu vadītas uztur attiecības ar Krieviju, tomēr lielākajai daļai valstu ilūziju nav. Mūsu uzdevums ir uzsvērt to, ka vienīgais taisnīgais atrisinājums šajā karā ir nosargāt Ukrainas teritoriālo integritāti un tiesības izvēlēties savu ceļu. Šī konflikta atrisinājums kā precedents radīs tālejošas sekas starptautiskajai tiesību sistēmai. Ja lielvalsts var ar varu panākt, ka tiek mainītas valstu robežas, tas uztrauc lielāko daļu pasaules valstu arī citos kontinentos.