"Latvijai jākļūst par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti"
Apskatīt komentārus (0)
09.07.2019
Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzņemoties amata pienākumus, 8. jūlijā Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.
“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas,” teica Levits. Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece (VL/TB/LNNK) gan aicināja viņu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot “apziņas”, nevis “sirdsapziņas”, lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam.
Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts archīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna.
Svinīgā solījuma došanu klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Raimonds Vējonis, Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.
Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, ko viņš saņem saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu. Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.
Pēc svinīgajām norisēm Saeimas namā jaunais Valsts prezidents un viņa dzīvesbiedre Andra Levita devās uz Otrajiem Meža kapiem, kur atdeva godu pirmajam prezidentam Jānim Čakstem. Tad Egils Levits pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa teica uzrunu un tikās ar cilvēkiem, kas kuplā skaitā bija sapulcējušies, lai sveiktu jauno prezidentu.
Rīgas pilī E. Levits no iepriekšējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa saņēma pils simbolisko atslēgu un ieradās savā darba kabinetā.
Vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā jeb Gaismas pilī notika Valsts prezidenta rīkotā pieņemšana, uz kuŗu bija ielūgti aptuveni 800 Latvijas redzamāko polītiķu, mākslinieku un sabiedrisko darbinieku.
Visas Valsts prezidenta runas ‒ gan Saeimā, gan pie Brīvības pieminekļa, gan Gaismas pilī – bija spožas retorikas un augstvērtīga satura paraugi, ko augstu novērtēja gan tauta, gan, piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga, sakot, ka Egila Levita runa Saeimā pēc svinīgā solījuma došanas bija ļoti iedvesmojoša. Viņa uzsvēra tādas jaunā prezidenta īpašības kā loģisko domāšanu, principialitāti un skaidru redzējumu par prioritātēm.
Polītologs, vēstures doktors Ojārs Skudra kā labu novērtēja Levita iesākto tradiciju teikt runu pie Brīvības pieminekļa. “Runa pie pieminekļa būvēta kā runa, kas veltīta tēvzemei un brīvībai. No runas mākslas viedokļa tā bija konstruēta ar ļoti koncentrētu vēstījumu. Tur nav nekā lieka,” sacīja polītologs. Pezidenta poziciju skudra raksturoja kā apgaismotu, mūsdienīgu konservātismu.