SUMINĀJUMS NEKLĀTIENĒ
Apskatīt komentārus (0)
17.04.2012
Attēlā: Pirms sarīkojuma psākuma Priedainē rīkotāji un
dalībnieki (no kreisās): Eleonora Šturma, Rita Gāle, Sandors Ābns un Dagmāra
Vallena (Foto: J.Students)
Ojārs Celle
SUMINĀJUMS
NEKLĀTIENĒ
Ē. Raistera Piemiņas fonds daudzina Franku Gordonu
Ērika Raistera Piemiņas fonda gadskārtējais sarīkojums notika sestdien, 14.
aprīlī Priedainē, Ņūdžersijā. Sarīkojumā godināja šīgada balvas saņēmēju Franku
Gordonu, kuŗš gan pats diemžēl nebija spējis no Izraēlas ierasties, bet bija
atsūtījis uzrunu, ko nolasīja Sandors Abens. Fonda čaklā priekšsēde Eleonora
Šturma plašākā uzrunā pastāstīja gan par Ērika Raistera dzīvi un darbiem dzejā
un žurnālistikā, gan iztēloja viņa personību un nopelnus kā dzejniekam,
žurnālistam un ļoti interesantam cilvēkam, kuŗa darbībā kūsāja radošā enerģija
un humors, atklājās sabiedriska personība.
1967. gadā
mirušā Ē. Raistera Fonds pastāv jau kopš 1970. gada. Par tradiciju ir kļuvusi
gadskārtējā fonda balvas piešķiršana, kuŗai laureātus izvēlas no literātiem un
žurnālistiem vai šīm nozarēm tuviem, aktīviem ļaudīm. Pirmais balvu 1975. gadā
saņēma Uldis Ģērmanis no Zviedrijas. Līdz šim starp laureātiem bijuši tikai
latvieši, bet šogad tradicija tikusi lauzta, un par izcilāko kandidātu Fonda
vadība izraudzījusi žīdu tautības žurnālistu, tulkotāju, daudzu valodu pratēju
Franku Gordonu, kuŗu ļoti labi pazīst ilggadīgie Laika lasītāji.
Cittautieti par
balvas ieguvēju Fonda vadība Franku Gordonu ir izvēlējusies kā savu cilvēku,
mūsējo. Un tāds Gordons tiešām arī ir, un to pārliecinoši savosdarbos
pierādījis. Dzimis Rīgā 1928. gada 1. septembrī, viņš mācījās Ulmaņa laikā Franču
licejā, kur arī ieguva pamatu savai labajai latviešu valodai. Gordons ir
izteicies, ka esot Ulmaņlaika bērns, kuŗam mīļākā avīze bijusi Jaunākās
Ziņas, kamēr tēvs lasījis krievu avīzi Sevodņa, māte vācisko Rigasche Rundschau, bet vecaistēvs kādu
no Rīgā publicētajām idiša avīzēm.
Kādreiz Gordons
ir izteicies, ka, ja viņš būtu latvietis, viņam tuvākā reliģiskā kustība būtu
bijusi dievtuŗi, jo katra tauta savu dzīvības spēku smeļas pati savā ticībā.
Žīdiem, protams, nacionālā reliģija visos gaŗajos gados atšķirtiem no savas
zemes ir bijusi pastāvības un izdzīvošanas galvenais spēks.
Baigajā gadā
Gordons bija vēl skolēns. Viņa ģimenei 1941. gada jūnija beigās izdevās bēgļu
gaitās doties uz Krieviju, no kuŗas viņi atgriezās Rīgā pirmajā ziemā pēc
atjaunotās padomju okupācijas. Kādi desmit viņu radinieki, ieskaitot vecotēvu,
bija gājuši bojā Holokaustā. Pēc skolas beigšanas Gordonam izdevās atrast darbu
ziņu aģentūrā, kas bija kļuvusi par TASS atzaru Rīgā. Nodibinoties jaunajam
laikrakstam Rīgas Balss, viņš kļuva
par tā ārzemju ziņu redaktoru, kaut nebija komūnistu partijas cilvēks. Veikli
orientējoties varas noteiktajās informācijas izplatīšanas robežās, Gordons
sacerēja interesantas un informatīvas ziņu kripatiņas, ko lasītājiem baudīt aiz
Dzelzs priekškara informācijas badā ieslēgtajā Latvijā. Žurnālistikā viņš bija
iekļuvis kā autodidakts, bet teorētiskās zināšanas apguva neklātienē Maskavas
Universitātes žurnālistikas fakultātē, kuŗu nobeidza 1959. gadā ar krievu
valodā uzrakstītu diplomdarbu Latviešu satīriskie žurnāli 1905.-1907.g.
revolūcijas laikā.
Kad sākās žīdu
centieni atstāt PSRS un atgriezties savā tēvzemē, 1971. gadā arī Gordons
pieprasīja atļauju uz turieni izceļot. Ar lielām grūtībām un nepatikšanām
cīnoties, viņš Izraēlā nonāca tikai pēc deviņiem mēnešiem. No Izraēlas Gordons
drīz uzņēma sakarus ar latviešu trimdu un iesāka darboties latviešu
publikācijās, kā arī nodarbojās ar rakstniecību. Viņa pazīstamākais darbs
Lokanums un spīts 1974. gadā publicēts ar segvārdu Alberts Sābris. Savu
izcilo valodu izjūtu savukārt apliecināja Aleksandra Solžeņicina Gulaga archipelaga
2. sējuma pārtulkošanā latviešu valodā.
Pēc polītiskās
pārliecības Franks Gordons ir sociāldemokrats. Savā pašreizējās Krievijas
izpratnē viņa vērojumi un vērtējumi ir kļuvuši ļoti tuvi latviešu lasītāju
gaumei. Informācijas technoloģijas ietekmētajā mūsdienu pasaulē Franka Gordona
rakstītais izceļas ar objektīvu, skaidru un inteliģentu valodu un saturu.
Sarīkojumā ar
lasījumiem no dažādām publikācijām, ko no saviem darbiem un intervijām bija
izvēlējies pats laureāts, piedalījās Rita Gāle un Sandors Abens, bet Dagmāra
Vallena sniedza savu Franks Gordons vaigu vaigā.
Slimības dēļ
Plostnieku ģimenē, nenotika sarīkojuma koncertdaļa, kuŗu aizstāja operas
Vilkaču mantiniece izrāde, filmēta pagājušā gada vasarā Latvijas Nacionālajā
operā. Sarīkojuma dalībnieki to noskatījās mielojoties pie rīkotāju sarūpētā
cienasta. Lai sagādātu fondam līdzekļus, notika arī izloze.