Tā tas pasaulē notiek
28.10.2025
Ligita Kovtuna
Viesu sagaidīšana biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība” namā Slokā. Centrā – prof. Kamrans Nezhats. Foto – Vigo Zaļaiskalns
Medicīnas profesori ar latviešu izcelsmi un pasaules vārdu – Bertrams Zariņš (ortopēdijā) un Kristaps Zariņš (asinsvadu ķirurģijā) pirms 25 gadiem nodibināja Latvijas Medicīnas fondu. Tā mērķis bija un joprojām ir sniegt praktisku atbalstu Tēvzemes medicīnai, un ne tikai finansiālu (tas bija ļoti būtisks sākuma gados), bet arī izglītojošu. Tagad īstenībā uzsvars ir mainījies, vairāk atbalstot tieši jaunos ārstus, rezidentus un studentus, sniedzot viņiem iespēju praktizēties labākajās Amerikas klīnikās. Stipendiātu atlase notiek, cieši sadarbojoties ar Latvijas speciālistiem, īpaši – asinsvadu ķirurģijas vadošo speciālistu, profesoru Daini Krieviņu. Jāpiebilst, ka arī viņš nozīmīgu papildinājumu profesionālajai kompetencei ieguva, strādājot Stenforda Universitātes klīnikā pie prof. Kristapa Zariņa. Te, Kalifornijā, sācies arī iedvesmojošais stāsts par jauna Latvijas medicīnas atbalstītāja, prof. Nezhata ierašanos Latvijā šā gada oktobrī.
Pasaule ir maza! Proti, rīta skrējienu laikā pa sportisko Sanfrancisko iepazinās Kristaps, Kamrans un arī Dainis. Izrādījās, ka visi ir kolēģi medicīnas laukā. Kamrans Nezhats, ko globālajā medicīnā dēvē par minimālās jeb mazinvazīvās ķirurģijas pionieri, aizv. gs. 70. gados atļāvās lielu uzdrīkstēšanos – videolaparoskopijas ieviešanu ginekoloģijas ķirurģijas praksē. Kā jau citkārt notiek ar tiem, kas uzdrīkstas iet neierastus ceļus, jauno persiešu izcelsmes ķirurgu – inovatoru neatzina, pat noliedza. Bet 2020. gadā viņš tika godalgots ar Amerikas Medicīnas asociācijas visaugstāko apbalvojumu par kalpošanu medicīnas zinātnei – Distinquished Service Award. Kad abi ar Kristapu Zariņu iepazinās, Kamrans Nezhats jau bija Stenforda Universitātes Medicīnas centra vadošais profesors ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā. Kristaps Zariņš, savukārt, savā jomā – asinsvadu ķirurģijā, turklāt vadīja savu Zarins Laboratory. Un pasaule tiešām ir maza – Kamrana piemājas greipfrūtu dārzā rosoties, latviete Inese Caune pastāstīja viņam par šāgada Pasaules latviešu ārstu tikšanos kārtējā kongresā Rīgā. Prof. Nezhatu tas ieinteresēja, un viņš uzrunāja kolēģi prof. Zariņu, izsakot vēlēšanos piedalīties. Tikšanās ar Latvijas mediķiem notika šoruden – brāļu Zariņu vadītā Latvijas Medicīnas fonda aprūpē pasaulslavenais profesors ieradās Rīgā uz divu dienu starptautisko semināru P. Stradiņa Klīniskajā Universitātes slimnīcā, kur nolasīja lekcijas, vadīja seminārus par aktualitātēm ķirurģijas terapijā un paraugoperācijas.
Ar brāļu Zariņu laipnu gādību man bija iespēja satikt šo medicīnas izcilību agrā brokastu intervijā viesnīcā Grand Poet un lietainā rudens rītā kopā pajūsmot par skaisto Rīgu… Ir tik saldi dzirdēt sajūsmas pilnus vārdus par mūsu pilsētas skaistumu, par Latvijas kolēģu augsto profesionalitāti un īpaši – par profesora lēmumu iesaistīties LMF atbalsta programmā. Kad jautāju, kāds ir viņa iespaids par medicīnas aprīkojumu, viņam veicot paraugoperācijas, Kamrans tēlaini izteicās: “Līdzīgi kā pianists nevar labi nospēlēt, ja viņam nav laba instrumenta, arī ķirurgs nevar labi padarīt savu darbu profesijā. Bet – viens ir instruments, bet otrs – prasme ar to apieties, to pilnībā izmantot. Saskatu savu iespēju piedalīties, lai palīdzētu papildināt kolēģu prasmes un iemaņas jaunāko medicīnas tehnoloģiju izmantošanā.”
Prof. Nezhats ir gatavs uzņemt pie sevis Latvijas jaunos mediķus, līdz ar to atbalstot LMF.
Bertrams. “Fondam sākot darbu 1990. gadā, bija diezgan ierobežotas iespējas – tik vien kā mūsu ar Kristapu privātie līdzekļi. Pamazām pievienojās ziedotāji, bija iespēja augt un mainīties līdzi laikam. Tagad, palielinoties resursiem, palielinās arī iespējas. Paplašinām savu atbalsta lauku vairākās citās medicīnas nozarēs – ne vien manā – ortopēdijā un Kristapa asinsvadu ķirurģijā, bet nu arī ginekoloģijā, kardioloģijā u.c.”
Kristaps. “Īstenībā jau Bertrams Bostonā veica līdzīgas inovācijas ceļgala ķirurģijā, operējot ar minimāliem griezieniem. Kad Kamrans ieviesa savas inovācijas aizvadītā gadsimta 70. gados, skaitījās tā – jo lielāks grieziens, jo labāks ķirurgs! Kamrana lielais nopelns ir laparoskopijas, turklāt videolaparoskopijas ieviešana vēdera dobuma ķirurģijā, īpaši ginekoloģijā, izmantojot minimālu invāziju. Abi darījuši vienu un to pašu, abi ir inovatori! Tagad viņi var sadarboties, un tā ir brīnišķīga un unikāla sadarbība.”
Piebildīšu – kad prof. Kristaps Zariņš no Čikāgas Universitātes tika uzaicināts uz Stenfordu, te tika iesākta asinsvadu ķirurģija kā atsevišķa specialitāte – līdz tam tā bija iekļauta citu medicīnas nozaru apmācībā. Kristaps Čikāgā jau bija strādājis īpašā programmā šajā jomā, tāpēc noderīgs Stenfordai. Abi profesori jau savu pieredzi arī atstājuši mantojumā – abiem izdotas grāmatas. Bertrams jau strādā pie nākamās - pēc grāmatas par ceļgala anatomiju top grāmata par pleca anatomiju.
Kristaps. “Mēs joprojām strādājām, lai gan esam pensijā. Neguļam, izgulēsimies kapā… Vēl ir tik daudz darāmā.”
Bertrams. “LMF vadību esam nodevuši mūsu jaunā kolēģa Dr. Aleksandra Kalniņa rokās. Viņš strādā neiroradioloģijas laukā.”
2024. gada decembrī brāļi Zariņi devās palīdzības misijā uz Ukrainu, par ko Laiks jau vairākkārt rakstījis. Tagad šai misijai, visticamāk pievienosies arī Kamrans. Viņš bija uzaicināts uz kādu sarīkojumu Latvijā, ārpus Rīgas, Slokā, kur notika kāds aizkustinošs sarīkojums.
Tā kā LMF jau kopš 2022. gada sniedz atbalstu Ukrainai: ir atbalstīti Ukrainas mediķi, kas devušies bēgļu gaitās uz Latviju; Ukrainā nogādātas ambulances un medicīnas iekārtas, sniegts atbalsts Ukrainas ārstu apmācībai Latvijā un Latvijas ārstu misijām Ukrainā. Daudzi no šiem darbiem ir veikti kopā ar Ukrainas un Latvijas draudzības biedrību, kas ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija. Tomēr pirmā klātienes iepazīšanās notika tikai šogad – oktobrī, kad LMF un biedrības “Ukrainas un Latvijas draudzība” sadarbības partneri, atbalstītāji un draugi tikās Slokā, namā, ko ar savu uzņēmību un neatlaidību tā tagadējais saimnieks Valērijs Olenijčuks ir pārvērtis par miera ostu un patvērumu karā cietušajiem. Te ikdienā pulcējas tie, kam nav vienaldzīgs Ukrainas liktenis, lai palīdzētu, kā vien var. Te nāk (pareizāk gan teikt, ka viņus atved) arī ukraiņu karavīri, kas šobrīd ārstējas vai iziet rehabilitāciju Latvijā. Viņi nāk pēc māju sajūtas un savas tautas klātesamības, pēc cerības, ka reiz atkal būs miers viņu dzimtenē. Šī viesmīlīgā gaisotne apņēma arī visus viesus tajā oktobra vakarā, kad goda viesi bija profesori Bertrams un Kristaps Zariņi, bet īpašais viesis – prof. Kamrans Nezhats. Viesus, kā jau Ukrainā pieņemts, sagaidīja jau pie nama ieejas ar sālsmaizi. Mazā Miroslava skaistā latviešu valodā nodeklamēja tautasdziesmu. Mājas saimnieki iepazīstināja ar nama vēsturi un ar dziļu lepnumu rādīja goda vietā izlikto Latvijas valsts karogu, kas nogulējis nama bēniņos paslēpts visus padomju okupācijas gadus un tikai kopš nama atjaunošanas atkal redzams visiem tā apmeklētājiem. Gar nama sienām redzamas trofejas un pateicības vārdi no Ukrainas kareivjiem un iedzīvotājiem. Zālē viesus sagaidīja Ukrainas nacionālās krāsas, tautas raksti, sveču gaisma un arī kulinārijas pārsteigumi. Iznīcinātā Mariupoles drāmas teātra soliste Anastasija Vasiļenko uzsāka mūsu “Dievs, svētī Latviju...”. Bertrams pastāstīja par to sāpju ceļu, ko abi brāļi kopā ar Latvijas un Ukrainas domubiedriem izstaigāja 2024. decembrī Ukrainā. Ukraiņu pavārs Yurii Kovryzhenko, sākot viņa gatavoto cienastu, sniedza neparastu un ļoti simbolisku dāvanu brāļiem Zariņiem – sāls paku, kas atvesta no Bahmutas.
Latvijas Medicīnas fonds, turpinot atbalstīt Ukrainas ļaudis, ziedoja biedrībai 10 000 EUR Ukrainas karā cietušo socializācijas un rehabilitācijas programmu īstenošanai.
Pateicos Dr. Kamenai Kaidakai par atbalstu šī raksta tapšanā