Top jaunā Eiropas Komisija
02.10.2024
Juris Lorencs
Kļuvis zināms jaunās Eiropas Savienības (ES) valdības, tā saucamās Eiropas Komisijas (EK) iespējamais sastāvs. Jūnijā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vairākumu ieguva labēji centriski politiskie spēki. Jau panākta vienošanās, ka EK arī turpmākos piecus gadus vadīs politiķe no Vācijas Urzula fon der Leiena, kas pārstāv Kristīgo demokrātu partiju un patlaban jau ieņem EK prezidentes amatu. Atbilstoši procedūrai katrai ES dalībvalstij ir tiesības ieņemt EK vienu ministra (ko dēvē par komisāru) vietu. Kārtība ir tāda, ka lēmumus par EK komisāra kandidatūrām pieņem valstu valdības. Latvijas gadījumā Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) vadītais Ministru kabinets lēma komisāra amatam virzīt pašreizējo EK komisāru Valdi Dombrovski. Tālākais jau ir fon der Leienas ziņā. Patlaban izskatās, ka jaunajā EK viņa iecerējusi Baltijas valstu politiķiem uzticēt atbildīgus posteņus. Lietuvas pārstāvis Audris Kubiļus varētu iegūt Aizsardzības komisāra, bet mūsu V. Dombrovskis Ekonomikas komisāra amatu. Savukārt igauņu politiķe Kaja Kallasa kļūs par EK Augsto pārstāvi ārlietās. Vienlaikus K. Kallasa pildīs EK viceprezidentes pienākumus, viņas atbildības lokā būs arī drošības politika.
Nākamā EK vadība stāv milzīgu, vēl nebijušu izaicinājumu priekšā. Uzskaitīsim galvenos no tiem. Pirmkārt, tā ir Eiropas drošība. Krievijas iebrukums Ukrainā, Kremļa draudi sākt pilna mēroga karu ar NATO, pat pielietot kodolieročus liecina, ka mēs atrodamies bīstamā situācijā. Diemžēl ne visi to ir sapratuši. Dažas ES valstis joprojām neizpilda NATO kritērijus un saviem aizsardzības izdevumiem tērē mazāk kā 2 % no nacionālā kopprodukta (Spānija, Itālija, Portugāle, Beļģija). Labā ziņa ir tā, ka vismaz somi un zviedri apzinās pastāvošos draudus un izlēma pievienoties NATO. Ja tiešām Krievija nākotnē izšķirsies iebrukt NATO, tās pirmais mērķis būs Baltijas valstis. Arī tāpēc, lai okupētu Suvalku koridoru un izveidotu sauszemes savienojumu starp Baltkrieviju un Kaļingradas apgabalu. Šī teritorija patlaban ir Krievijas anklāvs, iespiests starp Lietuvu un Poliju. Tāpēc fon der Leienas izvēle uzticēt Eiropas drošību un aizsardzību baltiešu politiķiem vērtējama kā drosmīga. Te gan vietā būtu atcerēties, ka Eiropas militāra aizsardzība pirmām kārtām ir katras valsts un NATO alianses ziņā. ES ilgtermiņa budžetā laikā no 2021. gada līdz 2027. gadam aizsardzības izdevumiem paredzēti vien 16, 4 miljardi eiro, kas patiesībā ir niecīga summa. Viena pati Somija divos gados savai aizsardzībai izdod vairāk. Iespējamais EK Aizsardzības komisārs A. Kubiļus jau izteicies, ka viņa pirmais darbs būs kopā ar K. Kallasu izpētīt, kādi resursi ES ir nepieciešami, lai Eiropa būtu gatava militāriem izaicinājumiem.
Otrkārt, Eiropu apdraud nelikumīgā migrācija, kas cieši saistīta ar drošību. Pāri Vidusjūrai, Balkāniem un Eiropas austrumu robežām uz veco kontinentu plūst cilvēku masas no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Tie ir pārsvarā jauni, neizglītoti vīrieši, kuri sevi uzdod par bēgļiem. Bet patiesībā viņi ir pabalstu gaidītāji, kuri nes sev līdzi noziedzību un islāma fundamentālismu. Treškārt, Eiropu šķeļ politiska nevienprātība, ko rada tā saucamie Putina draugi un Krievijas sapratēji. Parasti min Ungāriju, taču Putina draugu netrūkst arī Vācijas, Francijas un Austrijas politiķu vidū. Ceturtkārt, Eiropu apdraud sabiedrības novecošanās, kas rada slogu valsts pensiju izmaksas shēmām. Neraugoties uz bezdarbu, vienlaikus vērojams darba roku trūkums. Pa daļai te pie vainas ir dāsnās, nereti izšķērdīgās sociālā atbalsta programmas, kas nemotivē cilvēkus strādāt.
Visbeidzot, piektkārt, viens no lielākajiem Eiropas izaicinājumiem ir saimnieciskās problēmas. Eksperti uzskata, ka Eiropas tautsaimniecība, kāda tā ir patlaban, nav konkurētspējīga globālajā pasaulē. 9. septembrī tika publicēts tā saucamais Dragi ziņojums. Tā pilnais nosaukums Eiropas konkurētspējas nākotne- konkurētspējas stratēģija Eiropai (The future of European competitiveness- A competitiveness strategy for Europe). Šo dokumentu veselu gadu gatavoja ekspertu grupa bijušā Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja Mario Dragi (Mario Draghi) vadībā. Viena no galvenajām atziņām, ko var gūt no šī 400 lappušu garā ziņojuma, ka pieaug Eiropas ekonomiskā atpalicība no ASV un Ķīnas. Eiropas konkurētspēju pazemina augstās enerģijas cenas, pārlieku liela birokrātija un regulācija, zemais darba ražīgums (īpaši salīdzinājumā ar ASV). Jauni, talantīgi eiropieši dodas studēt ASV un tur arī paliek. Sekas Eiropas ekonomikā vērojams inovāciju trūkums. No pasaules 50 lielākajām augsto tehnoloģiju kompānijām tikai 4 nāk no Eiropas. Vecā kontinenta rūpniecībā dominē uzņēmumi un tehnoloģijas, kas tika radītas pagājušajā gadsimtā. Spilgts piemērs ir Vācijas autobūve, kas šodien piedzīvo ne tos labākos laikus. 17. septembrī, prezentējot Konkurētspējas ziņojumu Eiropas Parlamentam Strasbūrā, M. Dragi brīdināja: Eiropas Savienība pastāv, lai nodrošinātu Eiropas pamatvērtības: demokrātiju, brīvību, mieru, vienlīdzību, labklājību, ilgtspējīgu vidi. Ja Eiropa vairs nespēs nodrošināt saviem iedzīvotājiem šīs vērtības, tā būs zaudējusi savas pastāvēšanas jēgu.
Vai Eiropa spēs reformēties? Tai jāspēj mainīties, alternatīvas vienkārši nav. Diemžēl pilnīgas pārliecības par šo plānu izdošanos nav. M. Dragi savā ziņojumā iesaka katru gadu ieguldīt Eiropas saimniecības modernizācijā 800 miljardus eiro. Tā kā Eiropai tādas naudas pašreiz nav, M. Dragi ierosina to aizņemties, turklāt visām ES valstīm kopīgi. Tikmēr Vācija un Nīderlande jau paspējušas noraidīt šo ideju. Turklāt ar naudu vien nepietiek. Jābūt cilvēkiem, kuriem piemīt spēja un griba virzīt reformas. Nevar noliegt, ka nākamais Ekonomikas komisārs V. Dombrovskis ir ļoti pieredzējis politiķis, kurš labi pārzina EK varas koridorus. Problēma ir tā, ka viņš ir pat pārāk pieredzējis, savā ziņā pārkvalificēts (overqualified). Pēdējos desmit gadus V. Dombrovskis ieņēmis Eiropas komisāra amatus, kuros tieši vai netieši bijis atbildīgs par ES ekonomikas attīstību. Tātad par nozari, kas M. Dragi ziņojumā pamatīgi kritizēta. Iespējams, fon der Leienai vajadzēja piedāvāt V. Dombrovskim citu atbildības jomu un Eiropas saimnieciskās reformas uzticēt dinamiskam, ambiciozam politiķim. Labā nozīmē īstam buldozeram, kurš spētu paraudzīties uz Eiropas vajadzībām ar svaigu skatu no malas. Fon der Leienas problēma ir tā, ka šādu cilvēku, iespējams, nemaz tik viegli sameklēt nav, jo viņai jāizvēlas no valstu piedāvātajiem komisāru kandidātiem. Kādi māli ir, tādi jāmīca... Pašreizējās EK komisāru pilnvaru termiņš beidzas oktobra beigās. Tātad formāli jaunajai EK vajadzētu ķerties pie darba jau 1. novembrī. Pirms tam jaunie komisāri tiks uzklausīti EP, kas var izrādīties ilgstošs un sarežģīts process. Jaunais EK sastāvs ir jāapstiprina vienā parlamenta balsojumā, un vienprātības panākšana arī var prasīt krietnu laiku. Tāpēc izskatās, ka reālākais datums, kad jaunā EK vadība varētu sākt darbu, ir 1. decembris.