LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē. 

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs; 
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā; 
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem; 
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi; 
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

132860

Toronto gaida latviešus no visas pasaules
03.02.2024


 

PBLA Kultūras fonda un Padomes priekšdēdis, mūziķis Juris Ķeniņš intervijā Ligitai Kovtunai

 

 

Šie nav pirmie Dziesmu svētki, kuŗos esi Rīcības komitejas priekšsēdis – cik svētkus esi rīkojis? Vai tev patīk šis pienākums?

Jau kopš aizvadītā gadsimta 80. gadiem esmu palīdzējis svētku rīkošanā, protams,vienmēr zāģējis savu čellu. Ģimeni vienmēr pārstāvēja tēvs Tālivaldis Ķeniņš un mana kundze Māra, kuŗa divas reizes bija atbildīga par svētku “Vadoni” –  toreiz bez jebkādas elektroniskas palīdzības. Viņa atkārtoja šo amatu arī 2019. gadā, bet, protams, technika šodien ir pilnīgi citāda. Pirms kādiem 25 gadiem man piezvanīja komponists un diriģents Arvīds Purvs un jautāja: “Juri, vai tu gribētu rīkot Dziesmu svētkus?” Iedomājos, ka nebiju pirmais,  kuŗam viņš piedāvāja. Vienalga – biju pagodināts, gandarīts un uzņēmos uzreiz. Tad nesapratu, kā svētki pārņems manu dzīvi – labā nozīme. Domāju, ka esmu atradis tieši piemēroto vietu manām spējām un interesēm. Sākumā vadīju Mūzikas nozari (saņemot kādreiz aizrādījumus: “Ķeniņa kungs, tas nav, kā mēs esam vienmēr darījuši!”). Ir prieks ziņot, ka tādas sūdzības nav dzirdētas gadus 20. Tad vairākos svētkos biju Rīcības komitejas vicepriekšsēdis, 2019. gadā priekšsēdis, uz 2024. gada svētkiem nolēmu nedaudz atkāpties uz vicepriekšsēža amatu. Mums ir dubultstruktūra. Jau no 1958. gada par svētkiem ir atbildīga Latviešu dziesmu svētku biedrība Kanadā, kuŗas pilnsapulce reizi piecos gados izrauga nākamo svētku Rīcības komiteju, vietu un datumus. Man uzticēja šīs jumtorganizācijas vadību 2010. gadā, bet nav neparasti, ka Biedrības valdes locekļi ir arī rīkotāju kolēģijā – arī šoreiz trīs no LDSBK valdes kalpo svētku Rīcības komitejā. 

 

Kas ir tavi tuvākie palīgi? Kā top “Vadonis”?

Ir laimējies izveidot fantastisku komandu! Galvenā vadība ir uzticēta Selgai Apsei, Toronto izcilās deju kopas “Daugaviņa” ilggadējai (28 gadi) vadītājai. Viņa arī virsvadītāja Deju svētkos Latvijā 2018. un 2023. gados. Kanadā, Selga ir jau vairākas reizes kalpojusi svētku Rīcības komitejā, īpaši saistībā ar  tautasdejām. Viņai ir milzīga profesionāla pieredze, savā laikā strādājot Kanadas Nacionālajā baletā, Toronto Simfoniskajā orķestrī un Kanadas Olimpiskajā fondā. Varam lepoties, ka esam spējuši izaudzināt nākamas paaudzes rīkotājus. Priecājos arī mācīties no jauno perspektīvas, no citas pieredzes.

 

Vicepriekšsēža amatu dalu ar Tiju Freimutu, kuŗa arī sekmīgi piedalījās 2019. gada komitejā, ienākot kā deju kopas “Daugaviņas” prezidente. Tija ir dejotāja kopš bērnības, vairākkārt piedalījusies Dziesmu svētkos, arī trīs reizes Latvijā. Rīkotāju pieredzes viņai arī netrūkst: profesionālajā dzīvē Tija strādā "The Second City" un pārzina tās komēdijas skolu Toronto, Čikāgā un Ņujorkā. Tātad pieredzes mums netrūkst, un ir arī pārstāvētas vairākas paaudzes. Astoņu komitejas locekļu sastāvā ir četri puiši un četras meitenes, kasiere ir pieredzējusi vietējās igauņu/latviešu kreditsabiedrības darbiniece Māra Leja, par sociāliem medijiem gādā mūsu jaunākā dalībniece Andra Dzintara, (choreografe kuŗas jaundeja “Svētku sēta” 2019. gada  svētkos ieguva galveno balvu un tir iekļauta mūsu lieluzvedumā). Puiši ir – Kanadas Latviešu centra Toronto priekšsēdis Arnis Markitants, pašreizējais Centra administrators Mareks Nēgels un Kaspars Reinis, kuŗš ir pirms dažiem gadiem ieradies no Latvijas kā doktorants, bet ir arī izcils profesionāls tenors. Varena grupa! Protams, vēl nāk klāt dučiem brīvprātīgo pasākumu vadītāji – svētkos paredzēti 26 pasākumi. Un vēl  “aizkulišu”  rīkotāji: reklāma, biļetes, techniskas lietas un vēl, un vēl.

 

Priecājos, ka tu jautā par “Vadoni”. Esam vienmēr lepojušies ar mūsu svētku katalogu. Atceros interviju Latvijā ar bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi, kuŗā viņa jūsmoja par “Vadoni”, sakot, ka no tā Latvijā varētu mācīties. Bez visu ansambļu attēliem un programmām ir vēl koncertu piezīmes, esejas par svētkiem un to nozīmi, par jubilejām un diemžēl arī “In Memoriam” daļa, šogad atzīmējot Andreju Jansonu, Arvīdu Purvu un Kvebekas komponistu Michael Pinsonneault, kurš ir dāvājis jaunu dziesmu par svētku tēmu: “Lec, lec, lec!”

 

Kuŗus sarīkojumus pats uzskati par interesantākajiem un nozīmīgākajiem, par tādiem, kas šos svētkus kuplinās ar kaut ko jaunu, pārsteidzošu, līdz šim vēl nebijušu?

Pēc katriem svētkiem vienmēr cits citam pajautājam: “Ko mēs varējām darīt labāk, ko jaunu, kā pielāgoties mainīgajām sabiedrības vajadzībām?” Un vienmēr ir nācies atzīt, ka ir sanācis kaut ko izdarīt. 

 

Protams, būs visi tradicionālie sarīkojumi: Tautasdeju lieluzvedums, Kopkoris, teātris, elegantas balles, interesantas izstādes un tirdziņš. Par “jaunumiem” šajos svētkos: pirmo reizi mums būs Jazz vakars Toronto klubā “Jazz bistro”. Mūsu svētkos agrāk ir piedalījušās flautiste Ilona Kudiņa no Bostonas un dziedātāja Arta Jēkabsone no Ņujorkas. Abas ir dedzīgas džezistes, un tieši viņas  ierosināja īpašu pasākumu džeza cienītājiem, kas notiks svētku priekšvakarā. Piebiedrojās kontrabasists Andrew Downing (ar nelatvisku vārdu, bet viņš ir profesora Alekša Dreimaņa, ilggadējā LNAK priekšnieka, mazdēls), vairāku Kanadas ierakstu “Juno” balvas laureāts, Laval universitātes džeza profesors saksofonists Jānis Steprāns un Latvijas superbundzinieks Artis Orubs.

 

Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte Arta arī vadīs šo zvaigžņu komandu vieglā rakstura mūzikas koncertā “Vakars ar Artu Jekabsonu”, kuŗā piebiedrosies Latvijas izcilā modernās dejas grupa “Dzirnas”.

 

Vēl par jaunumiem: kā Laika lasītāji jau zina, jaunrade ir vienmēr bijusi būtiska svētkos Kanadā. Varbūt tāpēc, ka mūzikas rīkotāji pirmajos svētkos 1953. gadā visi bija komponisti: Jānis Cīrulis, Ērika Freimane, Tālivaldis Ķeniņš un Valdemārs Linde. 70. gados Kopumā Dziesmu svētkos Kanadā ir skanējuši vairāk nekā 200 jaundarbi. Šoreiz ar Kultūras ministrijas atbalstu jaundeja ir pasūtināta choregrafei Dagmārai Bārbalei. Manuprāt, tā ir īpaši nozīmīga, jo mēs ppasūutinājām deju četrpārim – daži Ziemeļamerikas ansambļi vairs nespēj uz skatuves “uzlikt”  astoņas meitenes un astoņus puišus reizē. Kopkorim ir sešas jaunas dziesmas! Pieminēju nelaiķi Michael Pinsonneault, un būs jaunas dziesmas no Jāņa Beloglāzova (Toronto korŗa diriģenta), ļoti apdāvinātās jaunās paaudzes komponistes Lauras Legzdiņas, pianistes/komponistes/diriģentes Ritas Strautiņas un profesionālās komponistes Ērikas Yost, savu laiku Selgas Mences audzēknes. Pats dziesmā gribēju godināt Ukrainu, bet vēlējos arī parādīt ukraiņus kā dzīvespriecīgu tautu. Atradu piecas tiešām jautras tautasdziesmas – k;āds gan tur pārsteigums, ka visas par puišu un meiteņu attiecībām. Nolēmu šai universālajai tēmai pielikt latviešu dainu vārdus, un tā radās “Ukraiņu precību dziesmas”.

 

Ar Latvijas Universitātes fonda atbalstu svētkos  viesosies iemīļotais komponists Raimonds Tiguls (“Lec, saulīte!” un “Dod, Dieviņi!”), kuŗš piedalīsies piecos  pasākumos un gatavo šo to jaunu. 

 

Un vēl – manai gaumei ļoti nozīmīgs jaunums: tuvojamies galam akcijai ievest Sheraton viesnīcā iecienīto Valmiermuižas alu! 

 

 

Ko pats darīsi uz skatuves - spēlēsi čellu, diriģēsi, ko vēl?

Ir taisnība, ka Dziesmu un Deju svētki ir reize kad pats arī varu paplivināties. Tomēr, rīkotāja pienākumi ir milzīgi un galvenais, ko svētkos uzņemos kā mūziķis, ir spēlēt čellu grupā mūsu tiešām izcilajā profesionālajā latviešu kamerorķestrī. Trīs desmiti instrumentālistu  ir gatavi mērot ceļu no visiem Ziemeļamerikas krastiem! Priekšdarbu netrūkst: gatavot notis gan koristiem, gan instrumentālistiem, orķestrācijas vairākiem skaņdarbiem tieši mūsu sastāvam. Diriģēšanu šoreiz (ar vienu izņēmumu) uzticēšu mūsu diriģentu zvaigžņu parādei. Bez mūsu, Ziemeļamerikas diriģentiem, būs arī septiņi diriģenti,  kuri savā laikā bijuši virsdiriģenta godā Latvijā, arī diriģents no Latvijas Nacionālās operas. 

 

Par mūziku esi pastāstījis savā rakstā (skat.Laiks, nr.3), bet ar ko mūs pārsteigs dejotāji? Kas notiks Rakstnieku cēlienā, ko redzēsim tirdziņā un izstādē?

Cilvēkam “ar divām kreisām kājām” ir grūtāk aprakstīt deju, bet mēģināšu. Deja bija nozīmīga jau pirmajos pirmos svētkos Kanadā 1953. adā, kad darbojās deju dižgars Zigurds Miezītis un ilggadējais LNAK priekšsēdis Tālivaldis Kronbergs. Dejās dalībnieku caurmēra vecums ir krietni jaunāks nekā dziedātājiem, bet, ir īpašs prieks par šo mūsu tautas nākotni – Selgas vadītajā “Daugaviņā” vien irvairāk nekā 60  dejotāju! 

 

Priecājamies par Tautasdeju ansambli “Teiksma”, vienu no izcilākajiem Latvijā ar gaŗu vairāk nekā 75 gadu vēsturi, un leģendāro vadītāju Jāni Ērgli. Viņš piedalīsies lieluzvedumā, un sniegs patstāvīgu koncertu.

 

Kā vienmēr, būs iemīļotās Jaundejas, kuŗās gan kopas, gan jauni choreografi varēs izpausties vismaz 25 dejās. 

 

Uz svētkiem ir pietiekušies 802 dejotāji, 42 kopas no Kanadas, ASV, Latvijas un Eiropas. Protams, kā mūziķis lielu vērību piešķiru mūzikai (vai var būt deja bez mūzikas?), un īpaši jūsmoju par to, ka jau daudzus gadus Kanadā dejo pie dzīvas mūzikas. Mums tādu atkal piedāvās leģendārie “Raxtu Raxti”, kuŗi arī sniegs savu koncertu. 

 

Kuŗus no 26 pasākumiem lai izceļu? Noteikti kādu nozīmīgu pasākumu riskēšu neminēt... Būs izstādes un tirdziņš. Mākslas izstādi vada māksliniece un LATVIS priekšniece Anna Eichenbauma (bijušā LR vēstnieka Kanadā Kārļa Eichenbauma meita, kuŗa izvēlējās palikt Kanadā – mūsu ieguvums!). 2019. gadā daiļamatnieki sarīkoja burvīgu cimdu izstādi – ar nepacietību gaidu viņu jaunumus. Tirdziņu atkal vada rotkale Elizabete Ludvika, šoreiz slēgtās telpās, lai tirgotājiem nav katru vakaru jānovāc preces. Par rakstniekiem gādās dzejnieka Juŗa Zommera meita Andra un viņas komanda. Turpinu pieminēt, ka rīkotāji bieži vien ir agrāk sabiedrisko darbinieku atvases – tas norāda, kā esam vienmēr varējuši atjaunoties un atrast ceļu uz priekšu.

 

Tev uzticēts arī vadīt PBLA Kultūras fondu un Padomi, tās paspārnē darbojas arī A. Ritmaņa fonds, kas jau otro gadu pēc kārtas godalgojis Austrālijas latviešu mūziķi. Kādas jaunas zvaigznes redzi pie apvāršņa?

Kad ar Lolitu Ritmani (arī svētku viešņa un diriģente, ar dziesmām Kopkoŗa un Garīgās mūzikas koncertos) un viņas ģimeni sākām pārrunāt par balvu, ar kuru godināt Andri Ritmani, nolēmām – tā kā bez citiem nopelniem un amatiem Andris bija arī Rietumkrasta Dziesmu svētku iniciators, nolēmām to pasniegt Dziesmu svētkos, kā arī arī Kultūras dienās Austrālijā. Priecājos ļoti par jaunajām komponistēm un balvas laureātēm Ellu Mačēnu un Aiju Dragūni, abas no Sidnejas un abas latviešu trešajā paaudzē ārpus Latvijas atradušas latvisku vietu savā daiļradē.  

 

Intervijā Latvijas kultūras ministre Agnese Logina paziņoja, ka atsauksies uz tavu ielūgumu ierasties šīsvasaras Dziesmu svētkos. Ko esi sagatavojis cienīgai sagaidīšanai?

Kad saņēmām ziņu, ka ministre Agnese Logina apstiprināta amatā, ierosināju PBLA nokārtot tikšanos ar viņu gadskārtējā sēdē . Tā bija, manuprāt, lieliska iespēja viņai uzreiz tikties ar PBLA kultūras saimi un, iespējams,  mazāk zināmo kultūru ārpus Latvijas. Ministre laipni mūs uzņēma un likās ļoti ieinteresēta par visu,  kas mums bija sakāms. 

 

Vienmēr priecājamies svētkos uzaicināt esošo kultūras ministri. Dace Melbārde pat dziedāja 2019. gada kopkorī. Un kā gan vēl labāk labāk godināt kinospecialisti Agnesi Loginu, kā ar filmas “Zeme, kas dzied” pirmizrādi? Protams, viņa būs gaidīta svētku viešņa visos sarīkojumos. Sagaidām arī lielu komandu no Latvijas Nacionālā kultūras centra – zinu, ka direktore Signe Pujāte ar vīru ir pieteikušies kopkorī.

 

Kādus vēl ciemiņus gaidi – no Latvijas, Amerikas u.c.?

Dziesmu un Deju svētki ārzemēs sen vairs nav tikai kultūras sarīkojums, un priecājamies, ka visa latviešu sabiedrība uzskata tos par vareniem tikšanās svētkiem. Būs arī citveida sarīkojumi: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra rīko plašu sarīkojumu, arī pieņemšanas mūsu lieliem atbalstītājiem – Latvijas Universitātes fondam un divreizdivi kustībai, kuŗa svin apaļu gadadienu. Ir dalībnieki no visām pasules malām, tālākie droši vien no Austrālijas, un nesen pieteicās koristi no Brazīlijas. 

 

Man ir īpašs prieks par augstākās raudzes  svētku viešņu soprānu Maiju Kovaļevsku. Kopš viņas debijas Metropolitēna operā Ņujorkā Mimi lomā Dž. Pučīni “Bohēmā, Maija Kovaļevska ir dziedājusi vadošās lomas vairāk ne kā 50 reizes visās pasaules galvenajās operās. Esam gandarīti par viņas līdzdalību svētkos, dziedot solo “Lūgšanu” Jurjānu Andreja kantātē “Tēvijai” Garīgās mūzikas koncertā un solo koncertā “Ceļojums ar klasiku”,  kuŗā skanēs latviešu mūzikas repertuārs, kā arī ārijas Dž. Pučīni un Dž. Verdi operlomām. Pie klavierēm būs viņas ilggadējais koncertmeistars (kopš skolas gadiem) Rūdolfs Ozoliņš.  

 




      Atpakaļ