Tumsas citadele
24.10.2022

Foto: iStock

Sallija Benfelde

Runājot par Krieviju, aizvien biežāk tiek lietots apzīmējums „mrakobesije”, kas, tulkojot saprotamā valodā, nozīmē obskurantismu jeb naidīgu attieksmi pret izglītību, kultūru un zinātni. Un saistībā ar Krieviju jāpiebilst – naids pret cilvēkiem, pret dzīvību, arī pret saviem pilsoņiem. Par to aizvien no jauna liecina atklātie masu kapi no okupantiem atbrīvotajās territorijās, vietējo iedzīvotāju stāsti par okupantu nežēlību un zvērībām.

Tiesa gan, Krievijai aizvadītā nedēļa nav bijusi priecīga un veiksmīga. Nedēļas laikā avarējušas jau divas Krievijas lidmašīnas Su-30, kurām atteicās darboties dzinējs un kuŗas nokrita uz dzīvojamām mājām. Pirmdien Krievijas dienvidrietumu pilsētā Jeiskā daudzstāvu dzīvojamā mājā ietriecās bumbvedējs iznīcinātājs Su-34, kā rezultātā gāja bojā 15 cilvēki. Lidmašīna avarēja īsi pēc pacelšanās bojāta dzinēja dēļ. Svētdien Sibirijas pilsētā Irkutskā uz dzīvojamās ēkas nogāzusies kaŗa lidmašīna, un mediji ziņo, ka avarējusi lidmašīna Su-30, kas pacēlās no lidmašīnu rūpnīcas. Par bojā gājušajiem un cietušajiem pagaidām informācijas nav. Piektdien, 21. oktobrī, Izraēla ar raķešu triecieniem iznīcinājusi dronu rūpnīcu Dimasā Sīrijā, kas ražoja dronus Krievijai kaŗam pret Ukrainu. 

Krievijas polītiku labi raksturo arī meli, kas ironiskā kārtā nereti liecina par Krievijas pašas nodomiem – proti, ja tiek iecerēta kāda provokācija vai kārtējais šausmu darbs, pirms tam Krievija skaļi apgalvo, ka to gatavojas darīt Ukraina vai Rietumi. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu svētdien, 23. oktobrī, zvanīja vairāku rietumvalstu aizsardzības ministriem, bet ASV aizsardzības ministram Loidam Ostinam zvanīja pat divas reizes, lai apgalvotu, ka Ukraina gatavojas izmantot t.s. „netīro bumbu”, kas var saindēt plašu territoriju ar radioaktīvu materiālu, padarot to bīstamu iedzīvotājiem, bet neizraisot kodolsprādzienu. Jau svētdien ASV, Lielbritanija un Francija kopīgi noraidīja Krievijas apgalvojumus, ka Ukraina gatavojas izmantot "netīro bumbu", kā arī brīdināja Maskavu nemēģināt radīt ieganstus konflikta eskalācijai. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uz šo apgalvojumu atbildēja noteikti un skaidri: „Ja kāds var pielietot kodolieročus mūsu Eiropas daļā, tad tas ir tikai viens subjekts – un šis subjekts tikko lika biedram Šoigu kaut kur piezvanīt.”

Arī Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča nostāja jautājumos, kas saistīta ar kaŗu Ukrainā, ir skaidra un nepārprotama: Krievijas resursi ir pietiekami, lai Ukrainā vestu ilgu karu, tāpēc ir svarīgi, lai Rietumi neatslābtu palīdzības sniegšanā, tādēļ palīdzību tagad svarīgi sniegt ne tikai militāru, bet arī finansiālu, lai palīdzētu Ukrainai ziemā un atjaunotu Krievijas lielā mērā sagrauto civilo infrastruktūru. Tikmēr Krievija, cerot uz Rietumu „nogurumu”, arī cenšas negātīvi ietekmēt sabiedrisko domu. Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu aizdomīgos telefona zvanus vairāku valstu aizsardzības ministriem, ka Ukraina varot pielietot "netīro bumbu", ministrs vērtē kā Krievijas iespējamu gatavošanos provokācijām vai arī mēģinājumus novērst uzmanību no Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai. Rinkēvičs arī ir paudis, ka diemžēl no Krievijas var gaidīt jebkādus rīcības scenārijus, zinot, ka situācija Hersonas apkārtnē attīstās Krievijai nelabvēlīgi. Jāpiebilst, ka Ukrainas armija jau daļēji ir atbrīvojusi Hersonas apgabalu, un kaujas par pašas pilsētas atbrīvošanu turpinās.

Protams, okupanti cenšas izmantot iedzīvotājus kā dzīvo vairogu, liek tiem evakuēties. Mājās pie cilvēkiem ierodas kaŗavīri un pavēl doties prom, uz Dņipras kreiso krastu. Lai viestu paniku un panāktu iedzīvotāju evakuēšanos, Hersonā ir pārgriezti sakaru kabeļi, vairs nav ne interneta, ne televīzijas, ne radio. Mobilie sakari darbojas ar pārtraukumiem. Daudzstāvu mājās tiek atslēgti lifti, veikali ir slēgti. Tikmēr pašu okupantu vidū jau valda panika, Krievijas Nacionālās gvardes un Federālās drošības biroja kaujinieki pārģērbjas civilās drēbēs un cenšas „paslēpties” starp iedzīvotājiem, lai varētu netraucēti pamest pilsētu. Atstātās mājas tiek izlaupītas, un ukraiņu medijos jau var redzēt foto un video ar kaŗavīriem, kuŗi nes un ved prom visu, ko vien var aizvest, arī veļasmašīnas un citu sadzīves techniku. Ir informācija, ka okupanti grasās izvest arī kultūras un mākslas vērtības no mūzejiem un medicīnas aparatūru. Konflikti sākušies pašu okupantu vidū – viņi ir pievākuši visus iespējamos peldlīdzekļus, arī gumijas laivas, lai tiktu pāri Dņiprai, un nereti izraisās cīniņi par rekvizētajām gumijas laivām.

Tomēr vislaielākos humānās katastrofas draudus rada okupantu mīnētā Kahovkas HES. Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka okupanti jau labu laiku plānojuši uzspridzināt Kahovkas HES aizsprostu, kur jau aprīlī izvietoti spridzekļi, pagājušajā nedēļā paziņoja paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR). Operatīvās pavēlniecības „Dienvidi” apvienotā preses centra vadītāja Natālija Humeņuka svētdien informēja: „Viņi veic noteiktas manipulācijas ar ūdeni, ko viņi mēģina izlaist no rezervuāriem. Viņi turpina šantažēt, ka bruņotie spēki grasās dot kritisku triecienu pašai HES, taču tieši viņi mīnēja kritiskās infrastruktūras objektu un tieši viņi tur atlaida visus Ukrainas strādniekus, atstājot tikai savu pārbaudīto speciālizēto personālu. Tieši viņi ierobežoja piekļuvi šim objektam un nostiprināja tā režīmu”. Lieki piebilst, ka milzīgās ūdenkrātuves aizsprosta uzspridzināšana applūdinātu ļoti lielu territoriju un nestu cilvēku bojāeju”.

Atliek cerēt, ka Krievija neizvēlēsies tik baisu risinājumu un sadzirdēs Rietumvalstu brīdinājumus. Ukrainā notiekošais jau sen pārkāpj jebkādas cilvēcības un veselā saprāta robežas. Par savu un arī vismaz daļas Eiropas valstu brīvību un neatkarību Ukraina maksā asiņainu cenu.