Vasara mākslas un kaŗa zīmē
28.06.2022

Kamēr pandēmija pierimusi un ierobežojumu nav, pāri Latvijai veļas koncertu, festivālu un izstāžu devītais vilnis. 

Cēsīs, Pasaules Latviešu mākslas centrā (PLMC) tika atvērta mākslas zinātnieces Dzintras Andrušaites grāmata - monografija par ievērojamu, bet Latvijā īsti nepamanītu mākslinieku Ēvaldu Dajevski (1914 – 1990), kuŗa mūžs ir trīs atšķirīgi stāsti par dzīvi Latvijā, Vācijā un Amerikā. Jāpiebilst, ka ieskats Dajevska mūža devumā skatāms nelielā izstādē PLMC, un tie, kuŗi vēlas, centrā var iegādāties arī izdevniecības „Jumava” izdoto grāmatu „Evalds Dajevskis”, kas apkopo Dzintras Andrušaites uzzināto, izpētīto un izjusto trīsdesmit gadu gaŗumā. Grāmatas atklāšanā piedalījās un par tēva darbu stāstīja arī mākslinieka Dajevska dēls Pēteris Dajevskis, kuŗa atmiņas par tēvu ir lasāmas arī grāmatā: „Es biju tikko trīs gadus vecs, kad pirmo reizi sapratu, ka mans tēvs veido dekorācijas, apglezno fona audeklus un izgatavo rekvizītus teātrim. Viņa darbnīca atradās mazas privātmājas pagrabā, Springfīldgārdenas apkaimē Ņujorkā, Kvīnsas rajonā.

Mēs tajā ievācāmies, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz Ņujorku – pēc septiņiem Vācijas bēgļu nometnēs pavadītiem gadiem. (..) 1951. gada maija otrajā pusē mūs no Brēmerhāfenes Vācijā atgādāja ASV jūras kaŗa flotes kuģis. Pagāja vien pieci mēneši, kopš bijām nokāpuši no kuģa klāja, un tēvs jau veidoja dekorācijas latviešu teātŗa iestudētajai Annas Brigaderes lugai “Maija un Paija”. (..) Tās ir manas pirmās atmiņas no bērnības, kas pagāja ciešā saiknē ar ar mana tēva scēnografa karjeru, kuŗai viņš veltīja visu savu dzīvi. (..) Kamēr tēvs strādāja pie pasūtījumiem, par mani rūpējās māte – Helga Gobzine – aktrise, un, to darot, parallēli viņa mēdza gatavoties savām lomām dažādos uzvedumos”. Pēteris Dajevskis atcerējās arī, ka 2012. gadā notika tēva retrospektīvu izstādi, ko organizēja Latvijas vēstniecība Vašingtonā un kuŗa nākamajā gadā tika aizvesta arī uz Gaŗezera vidusskolu un nometni Mičiganas štatā, lai arī jaunieši varētu iepazīties ar Evalda Dajevska darbu gan Latvijā, gan Vācijā un ASV. 2014. gadā šī izstāde aizceļoja uz Liepāju, un mākslinieka dēls mūzejam uzdāvināja vairāk nekā 200 darbu. Jāpiebilst arī, ka grāmata tapusi, pateicoties privātajiem atbalstītājiem Pēterim Dajevskim un Gaidim Graudiņam, kā arī latviešu organizāciju ASV dāsnajam atbalstam: Amerikas Latviešu mākslinieku apvienībai (ALMA), Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fondam (ALA KF), Latviešu fondam (LF), Latviešu kultūras biedrībai TILTS un Pasaules latviešu mākslas savienībai (PLMS). 

17. un 18. jūnijā Valmiermuižā divas dienas notika Etnomūzikas festivāls, kuŗā kā vienmēr pirms pusnakts tika dedzināta spāņu mākslinieka Džordi radītā ugunsskulptūra. Šogad tā bija izveidota milzu pikējoša putna piekūna veidolā, kuŗam sadegot, no uguns un pelniem kā Fēnikss parādījās metalā kaltais ukraiņu nacionālais simbols – tridents. Un šogad 23. jūnijā, Druvienā notika 120 gadu jubilejas lieluzvedums „Skroderdienas Silmačos”. Protams, tas ir tikai neliels ieskats vasaras pasākumos Latvijā.

Tomēr kaŗš Ukrainā neatkāpjas, tajā gājuši bojā jau vairāk nekā trīssimt divdesmit deviņi bērni, bet ievainoti gandrīz seši simti, un tie nav galīgie skaitļi. Okupanti cenšas pārvērst Ukrainu par izdedzināto zemi, nogalinot visus, arī krievus un Krievijas pilsoņus.

Ziņa, kas priecēja Ukraiņus un Ukrainas atbalstītājus, bija vēsts par to, ka 23. jūnijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līdeŗi ir vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai (arī Moldovai), tādējādi izrādot solidaritāti ukraiņiem to cīņā pret Krievijas agresiju, paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Protams, pirms nākamā soļa - iestāšanās sarunu uzsākšanas - abām kandidātvalstīm ir jāizpilda vairāki uzdevumi, tostarp jānostiprina likuma vara un jāmazina korupcija.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdinājis, ka kaŗš Ukrainā varētu ilgt gadiem. Intervijā Vācijas laikrakstā “Bild” Stoltenbergs saka, ka degvielas un pārtikas cenas nav nekas, salīdzinot ar cenu, kādu katru dienu maksā ukraiņi frontē, brīdinot, ka "mums būs jāmaksā vēl lielāka cena", ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sasniegs savus mērķus Ukrainā.

Savukārt ASV Senāta izlūkošanas komitejas locekļi svētdien, 19. jūnijā, Rīgā sarunā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu pauda atbalstu NATO klātbūtnes Baltijas reģionā stiprināšanai.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, atbildot uz bažām par Eiropas Savienības (ES) brīžam nesaprotamo attieksmi pret Ukrainā notiekošo kaŗu, skaidroja, ka ES kopējā attieksme pret kaŗu nav mainījusies: “Krievijas kaŗš Ukrainai ir visrupjākais starptautisko tiesību normu pārkāpums. Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par savu, bet visas Eiropas drošību, tās demokrātiskajām vērtībām un brīvību. Eiropas Savienība – tāpat kā Latvija – vienmēr ir iestājusies par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un territoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī konstanti jau kopš 2014. gada turpina uzturēt Krievijas Federācijas prettiesiski anektētās Krimas pussalas neatzīšanas polītiku. Eiropas Savienības, to dalībvalstu un citu Ukrainas partneŗu sniegtais atbalsts, kā arī izdarītais spiediens pret Krievijas Federāciju, t.sk. sankciju ieviešana, ticis īstenots, lai ne tikai stiprinātu Ukrainas pretošanās spējas, bet arī lai padarītu maksimāli augstu cenu Krievijai par neizprovocēto un prettiesisko militāro iebrukumu Ukrainā.”

Īsi sakot, karš nebeigsies tuvākajā laikā un ar to mums visiem jārēķinās. Tāpat kā, svinot vasaru, jāatceras, ka rudenī gaidāmas Saeimas vēlēšanas un, pretēji dzirdētajām prognozēm, ka vairs neesot jābažījas par krasu valsts polītikas maiņu pēc vēlēšanām, manuprāt, ir pietiekami daudz „vilku jēra ādā”. Šie it kā patrioti skaisti runā, bet patiesībā viņus interesē tikai vara un sava biznesa interesēs viņi plāno tuvināties Krievijai. Protams, vārdos visi ir pret kaŗu un daudzi pat uzdrošinās Krieviju nosodīt, bet viņu plānotie darbi skaidri parāda patiesās intereses. Tādēļ Latvijas pilsoņiem, neatkarīgi no viņu mītnes zemes, ir ļoti svarīgi sekot līdz Latvijā notiekošajam un - piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās!