Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Par pašu svarīgāko un, jāsaka atklāti, problemātiskāko šobrīd uzskatu diasporas kopienu stiprināšanu ar jauniem biedriem. To esmu sapratusi šo pāris mēnešu laikā savā jaunajā amatā. Vairs neder vecās, tradicionālās metodes vien, jaunā diaspora ir izglītota, mērķtiecīga, un ir jāatrod jauni sadarbības veidi tās piesaistīšanai ne jau visiem pietiks tikai ar dejošanu un dziedāšanu, ar Valsts svētku un Ziemsvētku sarīkojumiem.
Vai nav jauki, ka ir tik daudz Amerikas latviešu, kas vēlas būt kopā! Mums ir prieks un pagodinājums sadarboties ar jums visiem. Mēs esam gatavi būt jūsu sabiedrotie, organizācija, kas spēj apvienot visdažādākās intereses un vajadzības. Bet mums visiem ir viena misija, viena izvēle sargāt un saglabāt mūsu piederību Latvijai.
Kā ik gadu Valsts svētkos mūs visus Zemgalē, Vidzemē, Sēlijā, Latgalē, Kurzemē un visos kontinentos vieno vārdi Dievs, svētī Latviju!. Jau gandrīz 150 gadu Baumaņu Kārļa sacerētā dziesma skan Latvijas zemē, jau 100 gadu tā ir mūsu valsts himna. Tā ir mūsu gribas un spēka dziesma, mūsu solījums strādāt savas valsts labā.
Šogad svētkus svinam sarežģītā un pārbaudījumiem pilnā laikā, kad mums ir būtiski ierobežotas iespējas satikties iepriekš ierastā veidā pulcēties, dejot, dziedāt, bērniem apmeklēt latviešu skolas. Tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka šajos sarežģītajos apstākļos latviešu organizācijas visā pasaulē turpina savu darbu jaunās digitālās platformās, lai nezaudētu gadiem kopto latvisko identitāti, latviešu valodu, kultūras tradicijas un piederības izjūtu Latvijai.
No sirds novēlam Jums sekmīgu ALA kongresa darbu šajos neierastajos, pat dramatiskajos apstākļos! Un kopā ar Jums esam patiesi gandarīti, ka spējāt ne vien neapstāties, bet gan ražīgi un pilnvērtīgi turpināt darbu, lai nākamgad drošu soli ieietu ALAs 70. darbības gadā!
Esam pateicīgi, ka ne vien neapsīka, bet pat nostiprinājās sadarbība starp ALA un avīzi Laiks, par ALA valdes izpratni attiecībā uz preses nozīmi laikā, kad krīze plašsaziņas līdzekļu jomā kļuvusi drudīga, tādējādi apdraudot sabiedrības pamatvērtības brīvību, demokrātiju, tiesiskumu. Pateicoties Jūsu atbalstam, brīvais un patiesais vārds turpina skanēt arī latviešu valodā latviešu mājās Amerikā. To, cik tas ir nozīmīgi, apstiprina fakts, ka aizvadītā gada laikā Laika abonentu skaits nav samazinājies.
Kopā esam paveikuši arī svarīgus gluži praktiskus darbus, kā, piemēram, datoru ziedojumu akciju Latvijas trūcīgo ģimeņu bērniem vitāli svarīgākajā brīdī, kad Covid-19 pandēmija dēļ skolas pārgāja uz attālināto apmācību. Pateicoties ALA Kultūras fonda un Latvijas Kultūras ministrijas atbalstam, tapa plaša publikāciju kopa Laikā Trimdas archīvu mājupceļš; ALA prioritāšu Likteņdārza un Okupācijas muzeja darbības, kultūras norišu, Diasporas likuma iedzīvināšanas u.c. mūsu aktualitāšu atspoguļojums preses slejās. Laika žurnālistu devums ticis augstu novērtēts ar Latvijas Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, turklāt tā ietvarā par ALAs darbību un personālijām stāstīts portālā latviesi.com, Eiropas latviešu avīzē Brīvā Latvija un Latvijas Avīzē. Pateicoties ar ALAs atbalstu iznākušajam tradicionālajam Laika Mākslas kalendāram par ALA darbībām un lielo jubileju uzzinās ne vien Amerikas tautiešu, bet arī viņu draugu mājās.
Mūsu kopīgais darbs ir tā vērts, lai mēs to turpinātu. Paldies par atbalstu arī it visiem, kas atrod laiku un raksta mums, sniedz intervijas un informāciju! Īpašs paldies par suminājumiem un laba vēlējumiem Laika 70. gadskārtā!
Iesim roku rokā arī turpmāk, kopā celsim latviešu vārdu un garu! Lai mums veiksmīgs nākamais Jūsu 70. gadskārtas gads!
Laikā, kad pasaules uzmanība pievērsta Covid 19 pandēmijas otrajam vilnim un nu jau pavisam tuvajām prezidenta vēlēšanām ASV, mazāk ievēroti palikuši notikumi, kas citā brīdī atrastos ziņu virsrakstos. Viens no tādiem - bruņotais konflikts Kalnu Karabahā, faktiski kaŗš starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Dzejnieces Ritas Gāles 95 gadu jubilejā pie lasītājiem nonācis apjomīgs un nozīmīgs izdevums grāmata Saule pusdienā. Ritas Gāles dzeja un dzīve. Literātūras pētnieces Dr. philol. Ingunas Daukstes-Silasproģes lietpratīgā sakārtojumā to izdevis apgāds Pētergailis, parūpēdamies par skaistu un saviļņojošu notikumu latviešu literārajā dzīvē.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (PBLA IP) un Latviešu valodas aģentūra (LVA) izsludina jaunu konkursu latviešu diasporas skolu atbalstam ārpus Eiropas 2020. gadā.
Remigranti, atgriežoties Latvijā, ne vienmēr psicholoģiski ir tam gatavi. Liels izaicinājums ir arī Latvijas sabiedrības domāšanas veids, kas atšķiras no tā, kāds tas ir mītnes valstu (Lielbritanijas, Skandināvijas, Vācijas, ASV, Austrālijas) sabiedrībā. Remigranti gaida tādas sabiedrības kopīpašības kā, piemēram, lielāku savstarpējo izpalīdzību, smaidošākas sejas, pieklājību publiskās vietās un sabiedriskajā transportā, sava vārda turēšanu u.c. kā savās bijušajās mītnes zemēs.
Valkas novadpētniecības mūzejā glabājas sekojoši trimdas archivāliju dāvinājumi: no 2004. līdz 2012. gadam Valdis un Lalita Muižnieki (ASV) mūzejam uzdāvināja 513 archivālijas par novadnieku mākslinieku Sildegu ģimeni.
Pasaulē un arī Latvijā, turpinoties Covid-19 pandēmijai un tās izraisītajai krizei, gan drukātajos medijos un televīzijas kanāļos, gan sociālajos tīklos turpina izplatīties dažādas teorijas par to, kāpēc un kā šis vīruss radies. Aizvien retāk gan izskan apgalvojumi, ka šāda vīrusa vispār nav un ka tā ir tikai parastā gripa, kas tiek izmantota kāda cilvēka vai cilvēku grupas interesēs.
Starp citiem visas Amerikas māksliniekiem iezīmējas arī Maira Reinberga, dzimusi Latvijā. Māksliniece Baroka pasāžu Nr. 4 veidojusi kā abstraktu darbu. Tajā viņa nespodri pelēkzilā fonā uz muslīna auduma spiedusi dzeltenus, oranžus un sarkanīgus krāsu rakstus, spiedusi ar rokām. Tie reizē ar faktūrām kārtoti ritmiskā līniju un krāslaukumu mijā, radot gaišu, dzīvespriecīgu noskaņu.
Apgādā Latvijas mediji, kas speciālizējas apjomīgu un nopietnu vēstures grāmatu izdošanā, nācis klajā kārtējais pētnieciskas ievirzes darbs mūsu Amerikas tautieša Ričarda Pļavnieka Apsūdzības pret Viktoru Arāju un Latviešu drošības palīgpoliciju. Nacistu kolaboracionistu tiesas prāvas aukstā kaŗa laikā.